Pēdējā grāmata, ko tu izlasīji.

Ellīgais parīzietis.
Bizness,mīlestība.
Interesanta, dazbrid skita un varbut pat trauceja savdabiga vardu izvele.
Izlasiju,bet otrreiz laikam nelasitu.
Labi,ka gramata nav purkta.

Kura ir lasijusi so pasu gramatu,ko es,kadas ir jusu atsauksmes?

Šobrīd cenšos piebeigt Jū Nesbē Sniegavīru. Lēnākā grāmata manā mūžā. Sižets pats par sevi ir interesants, bet viss ir tik lēns un izstiepts. Pietrūkst spriedzes, grūti noturēt uzmanību. Lasu tikai tāpēc, ka pati šobrīd nespēju salikt kopā ainu, man nav pat nojausmas, kurš varētu būt vainīgais. Jāatzīst, ka divas reizes gan iedomājos, ka varētu vienkārši pāršķirt beigas un izlasīt atrisinājumu.
Šī ir mana pirmā Nesbē grāmata. Man ir aizdomas, ka arī pēdējā.

Margarita Stāraste. Post Scriptum Pat negribas šo lasīt, jau no aprakstiem vien liekas, ka kaut kā zemiski tas viss, netīrās veļas publiska mazgāšana.
Ellīgais parīzietis. Kopumā patika gan šī, gan pirmā grāmata Ellīgs gads Parīzē. Humors diezgan baudāms.
Pēdējā laikā esmu pieķērusies K.Lekbergas detektīvu sērijai, šonedēļ izlasīju Tūkstoš sauļu mirdzums. Droši varat ieteikt ko līdzīgu šim abām.

Vakar piebeidzu grāmatu, ko lasīju 3 mēnešus - Šāntarāms.
Rindā jau stāv 7 grāmatas, vakar iesāku A. Manfeldes "Adata". Pēc jūsu atsauksmēm gribu izlasīt "Margarita Stāraste. Post Scriptum" un arī "Tūkstoš sauļu mirdzums".

Es uz sevi esmu dusmīga, jo praktiski nelasu vairs, visu laiku atrodu attaisnojumus... un man pašai paliek skumji, ka pasēdēšana pie pc man ir lielāka atpūta kā lasīšana, tāpēc tā vietā, lai tiešām kaut katru vakaru nodaļu izlasītu, es sēžu internetā ... iesāku "Staļina govis", tā nu arī stāv iesākta ... :(

Apple_pie, Tu vienkārši neesi atradusi patiešām interesantu grāmatu. Ja kaut kas ļoti ieinteresētu, Tu PC pat neieslēgtu, pēc sevis saku. :-D

It kā, jā, pirms autovadīšanas eksāmena no rīta iesāku lasīt vienu psiholoģisku romānu, reāli pabeidzu tieši tad, kad jau bija jādodas uz csdd :D Nevarēju atrauties :D

Man prieks, ka beidzot vēl kāds pacēla šo diskusiju! :-D
Manfeldes "Adata" ir viens no lielākajiem samurgojumiem, ko savā dzīvē esmu lasījusi. Tik ļoti nepatika, ka ar lielām bažām skatījos uz "Virsnieku sievām", bet tā izrādījās daudz lasāmāka.
Es toties turpinu savu Neapoles seriālu.

Vīrs, vārdā Ūve (Frēdrihs Bakmans).
Es šai grāmatai drīzāk dotu nosauku "Vīrs, kuram nesanāca nomirt". Katrs mēs pazīstam tādu Ūvi - rūgumpodu pensijas vecumā, kuram nekad nekas nav labi, jaunie vispār dzīvot nemāk, noteikumus neviens vairs neievēro, strādāt negrib utt. Tikai ne vienmēr mēs zinām, kas aiz šī rūgtuma slēpjas. Kopumā jauka zviedru lasāmviela, piemērota arī latvieša mentalitātei. Pēc daudzajām atsauksmēm goodreads.com šķita, ka tam jābūt īstam raudamgabalam, bet nav tik traki :-)

Nora Ikstena, Mātes piens. Ļoti, ļoti patika, kā arī ļoooti ātri pa brīvajiem brīžiem izlasīju. Smeldzīga grāmata, beigās jo īpaši

Patika tāpat kā "Pieci pirksti"!

Tām,kuras lasa Tūkstoš sauļu mirdzumu, iesaku arī pārējās H.Hoseinī grāmatas. Smagas, bet īpašas. Gan Pūķu ķērājs, gan Un kalni atbalsoja. Visas 3 lieliskas grāmatas, bet jārēķinās, ka ļoti smagas, es pēc viņām ņēmu kādu laiku pauzi lasīšanai. :)

pecinjaa, kā kuram :-) Tūkstoš sauļu mirdzums bija interesnta, bet nekādas emocijas manī neizraisīja. Savukārt ar Pūķa ķērāju Hoseinī manās acīs kā labs rakstnieks pazuda pavisam.

Profesore,
jā, nu es piekrītu - gaumes ļoti dažādas. Palasīju vecos ierakstus, ko kura un kad lasījusi un arī sapratu, ka ir grāmatas, kuras nav likušās saistošas vai arī nav attaisnojušas gaidīto! :) Bet šīs laikam lasīju arī ar attiecīgo emocionālo noskaņojumu un tiešām pavilkos. Varbūt arī tas, ka viena jau likusies tev so so, tad pārējās tā paša autora ne visai. Man savukārt kā aizgāja pirmā, tā pārējās.

Varbūt arī tas, ka viena jau likusies tev so so, tad pārējās tā paša autora ne visai.

pecinjaa, iespējams, ka tā. Kaut gan man par grāmatām, kuras saraudinājušas teju puspasauli, parasti tā ir, ka vairāk par phe! nesanāk :-)

Profesore,
jā, nu tas arī - daudzi lasa konkrētās grāmatas,jo dzirdējuši, ka nu tik būs tādas un tādas emocijas, bet lasa un - nekā! man arī tā ir bijis, ka gaidu un nesagaidu. Bet šīs pie manis nonāca kaut kā pilnīgi ne-popularitātes vilnī un aizķēra. :)

Filmas ažiotāžas iespaidā izlasīju slaveno Agatas Kristi darbu par kārtējiem Erkila Puaro piedzīvojumiem. Vismaz atcerējos, kāpēc es nelasu A. Kristi - man viņas darbi šķiet naivi, pat nedaudz vienkāršoti. Jauka vienas dienas lasāmviela, nekas vairāk. Filmu arī drīz noskatīšos.

Profesore-es atkal esmu baigaa Agates Kristi fane-man loti patiik taa britu valoda arii:-)

odetta, šī diskusija tikai pierāda, cik gaumes ir dažādas. Tiesa, es A. Kristi latviski tikai esmu lasījusi. Bet tas laikam nav "mans" žanrs. :-)