Savu pirmo darbu dabūju, vienkārši sūtot CV uz visādām asistentu vietām. Uz konkrēto uzņēmumu pat nebiju sūtījusi, bet tā kā viņiem tur viens mātes uzņēmums, tad man piezvanīja un pieņēma. Nu neko - darbs birojā, pie datora, manuprāt, kā pirmais darbiņš - ļoti noderēja. Vismaz nenācās strādāt ne par viesmīli, ne par pārdevēju. Alga nebija liela, uz rokas ap 200, bet kamēr studēju, tikmēr bija ok. Nebija saistīts ar manu izglītību, bet nācās darīt dažas lietas, kas noder arī pašreizējā.
Paralēli turpināju aktīvi darboties savā interešu jomā, kas noveda pie tā, ka pēc nepilna gada tiku pie sava pašreizējā darba, kas nu jau ir tieši tajā sfērā, ko mācījos. Šeit iegūtā pieredze būs neatsverama, un kas pats galvenais - sirdslieta.
Tāpēc es varu ieteikt tiešām - sūtīt CV pat tur, kur nešķiet, ka tiksi pieņemta, bet paralēli nesēdēt bezdarbībā, bet aktīvi iesaistīties dažādās sabiedriskās aktivitātēs. Tas ne tikai noder pēc tam karjeras attīstībā, bet arīdzan ļauj forši un lietderīgi pavadīt brīvo laiku, iepazīt jaunus cilvēkus, utt. :)