Atbrīvošanās cilvēkos

sava zina esmu ietureta. bet tadel neijutu diskomfortu. vai maz ir vajadzigs pilniba atbrivoties?

Man ir ļoti lielas problēmas atbrīvoties cilvēkos. Un tas man traucē normāli dzīvot. Nezinu, kā lai ar to cīnos. Cenšos neizvairīties no būšanas cilvēkos, kaut gan to labprāt darītu.

es domāju, ka šeit daudzām būs problēmas, arī man, ar to, jo kā nekā savas problēmas mēs risinām forumā nevis runājot ar līdzcilvēkiem.

Laimes meita - nav jau teikts, ka tēmas, ko apspriež šeit, netiek apspriestas ar līdzcilvēkiem :) forumā tomēr vairāk cilvēku un vairāk viedokļu

Pati arī pēdējā laikā saskaros ar to, ka ir nedaudz grūti atbrīvoties, arī nekad man nav ko teikt, atbildēt. Pašai stulba sajūta un brīžiem liekas, ka netiek dzīvots pilnvērtīgi, daudz kas tiek laists garām

Atkarīgs kādi cilvēki blakus

Njā, es arī laikam no tiem, kuriem ir problēmas, bet dīvaini liekas tas, ka atkarīgs ar kādiem cilvēkiem sagadies kopā - ar citiem vari būt atbrīvots jau no pirmās sekundes un ir tādi ar kuriem tas nāk ilgā laika posmā. Domāju, ka gan jau zemapziņā kaut kādi procesi notiekās. Dažkārt gadās, ka esot kopā ar noteiktiem cilvēkiem, manas smadzenes tā kā tiek paralizētas, nespēju ne sakarīgi domāt, kur nu vēl ko pateikt :D . Apbrīnoju to cilvēku tipu, kuri ar jebkuru cilvēku atradīs par ko parunāt un viņiem sanāk tas tik dabiski! Daudz esmu domājusi par to un esmu nonākusi pie secinājuma, ka jāiet cauri tam no kā visvairāk baidies, tikai tā var tikt galā ar šo problēmu.

Tas jau ir atkarīgs no cilvēka temperamenta tipa, ne visiem lemts būt sabiedrības dvēselēm. Es no dabas tāda neesmu, bet piespiežu sevi iemācīties tādai būt, līdz ar ko dažās kompānijās lieliski iejūtos, citās - vispār nespēju iejusties. Man daudz ko nozīmē pārējie cilvēki (cik atvērti viņi paši ir, kādas ir viņu intereses u.tml., reizēm pat vecums ir no svara), valodai, kurā saskarsme notiek un manai pašsajūtai. Tā, ka pilnīgi visās kompānijās nevaru iejusties, nekad nav bijis. Manuprāt, tad tur ir divi varianti - cilvēks ir pilnīgs vienpatis vai cilvēkam ir pārāk zema pašapziņa.

Jā, man arī ir problēmas ar to. Un nav ne mazākās jausmas kā to izmainīt.

Man ir ļoti lielas problēmas atbrīvoties cilvēkos.

+
Bet tajā pašā brīdī, esmu piefiksējusi, ka man nepatīk cilvēku pūļi, patīk tomēr tā vientulība. vai tas ir normāli nezinu. To laikam izmainīt nevar, jo mainot vidi tikuntā nekas nemainās, kāds esi tāds esi.

Es loti labi varu iejusties dazaadu cilveeku viduu-loti aatri atrodu "savus cilveekus" ar kuriem ir kopiigaa saite-interesantas sarunas par kaut ko ,kas saista!

Es arī varu iejusties cilvēku vidū kur ir pa ko runāt, bet neprotu ilgi noturēt attiecības. Visām bijušajām draudzenēm ir puiši vai apprecās un līdz ar to visas pazūd.

Atkariibaa no cilveekiem. Ja man vinji liekaas simpaatiski, nav nekaadu probleemu, bet ja no pirmaa acu uzmetiena nepatiik, tad labaak kluseeju un staavu malinjaa.