Bērnu skaits ģimenē

Viens jau ir, otru plānojam pēc pāris gadiem. Ar diviem pietiek. :)

Vai vai,cik te daža kategoriska,piemēram Kery. Ne es izlutināta,ne man garlaicīgi bija.
Gribētu vairāk kā vienu tāda iemesla pēc,ka brālis vai māsa nozīmē šo saimes sanākšanu un to,ka nav nekā tuvāka par brāli vai māsu.Tas nozīmē atbalstu jebkurā situācijā un bieži vien labāko draugu.

Vai gribu vairāk kā vienu, rādīs pirmās dzemdības.Vai būs vieglas/grūtas,vai maz dzīva palikšu.

Gribētu 3 bērnus. Arī mans līgavainis saka, ka vajag vairāk par vienu bērnu ģimenē (pats audzis kā vienīgais bērns ģimenē). Es nāku no ģimenes, kurā ir 4 bērni. Visiem +/- 2 gadu starpība. Vienkārši lieliski, ar māsām un brāli ir ideālas attiecības, ir uz ko paļauties un lūgt palīdzību, kad tas nepieciešams.

Ceru, ka dzīve un apstākļi ļaus man kļūt par 3 bērnu māmiņu. :)

Esmu vienīgais bērns ģimenē, bet man bija māsīcas, brālēns un draugi pagalmā, tāpēc vientuļa nejutos. Arī egoiste vai slikts cilvēks neesmu.

Gribu vairāk nekā 1 bērnu, jo mums vairs nav daudz radu, tāpēc gribu, lai maniem bērniem ir brāļi/ māsas.

cik jocīgs jautājums. kāpēc gan būtu prātīgi dzemdēt pa bērnam no vairākiem vīriešiem, ok, saprotu, ja gadās, bet saukt to par prātīgu rīcību, hmmm... agrāk tādas sievietes sauca par staigulēm.

Vismaz 2 bērni
Pati augu daudzbērnu ģimenē(6 bērni).
Zinu cik labi , kad ir māsas/ brāļi. Visi izaug, palīdz viens otram, mīl
Kā arī negribu, lai mani bērni būtu egoisti

es pareizi sapratu...ja gribi vairakus bernus no viena viriesa, tad tas ir mulkigi, jo gadijuma ja lauliba izju, grutak ir atrast potencialo viru. labak ja ir 1 berns, tad lau;ibas izjuksanas gadijuma nakamajam viram atlausies davat 1 bernu(kas nebutu gadijuma, ja sievietei butu 3-4 berni no viena viriesa).:D

p.s dzive nevar pret visu nodrosinaties. tapec ir jadzemde tik bernus, cik gribi un vari atlauties, nedomajot par to, ka tevi pametis.

caridee, jus pirms bernu radisanas nebijat runajusi par to kadi ir viriesa uzskati? zinu cilvekus(mans taja skaita), ka uzskata, ka sievietei ir jaaudzina berns, jo otrs strada. tapec ir nereti loti sapigi vilties cilveka, jo tu redz nezinaji, ka vins ta vai ta doma. biji gaidijusi 50%atbalstu auklesana, pamperu mainisana utt.

divus nē, jo 2

jopt. pazuda.
2

zb. nevar izpausties.

Vienu, varbūt divus.
Vairāk negribētu kaut arī būtu miljonāre.

Marta(tā foršā) - nē nebijam runājuši. Mēs bijām salīdzinoši jauni vecāki (man bija 20 viņam 22)

nu ir viņš pamperus mainījis un tā. Bet problēma ir tagad, ka bērns aug un viņu vajag vest parādīt pasauli utt. (visādas dabas takas, kur tie pasaku tēli, kaut vai uz to pašu zoodārzu) un to daru vienmēr es ar savu mammu, vai ar tuvāko draugu ģimeni, jo viņi savu bērnu ved uz dažādām interesantām vietām un, tad braucu kopā ar viņiem.

Vīrs uzskata, ka pietiek brīvdienās aizbraukt uz Jūrmalu un tur sēdēt un aliņus dzert, kamēr bērns savā nodabā pa dārzu spēlējas. Un es pilnībā tam nepiekrītu. Ar bērnu ir jānodarbojas.

wow, jo viens berns uzstada diagnozi - egoists un pretigs cilveks... nu gan jus nedaudz iesprudusas.

man ģimenē bija līdzīgi, kā vienai meitenei šeit, arī māsas krietni vecākas (13gadu starpība) un sajūta, ka trīs mammas. tā kā būtībā esmu vienīgā, jutos arī kā luteklīte, biju egoiste varbūt līdz 15 gadiem, bet šo to tāpat negribu dalīt vēl tagad.
un es esmu tā, kas grib 5 bērnus, taču domāju, ka tam nav sakara, jo man bērni vienkārši ļoti patīk, gribu arī bieži būt stāvoklī. un arī tas, ka man rados dvīņi un man ir iespēja pie tādiem tikt, tāpēc izvēlējos 5, lai vairāk iespēju būt stāvoklī.

Piedošanu, bet es nezinu nevienu cilvēku, kurš bijis vienīgais bērns un nav bijis egoists. Arī es pati tāda biju diezgan ilgi, jo biju pieradusi, ka viss ir man. Jā, arī daudzbērnu ģimenēs mēdz uzaugt egoisti, arī viens bērns var nebūt egoists, jā. Tas, ka uzaug viens, nenozīmē uzreiz neārstējamu diagnozi - egoists. Bet lielākajā daļā gadījumu, man šķiet, ka tā ir, ne velti par to tik daudz runāts un vecāki nesaprot kā iemācīt bērnam dalīties.

Kura sieviete dzemdē, domājot par to, ka reiz vīrietis viņu pametīs? Tāpēc jau dzemdē, ka ir pārliecināta "līdz nāve mūs šķirs".

Vai tad mūsdienās sievietes mēdz tik akli paļauties un ''līdz nāve mūs šķirs?'' Es, piemēram, vienmēr pieļauju domu, ka vienā jaukā dinā viss arī pēkšņi var izjukt. Galvenais tam būt gatavai, tad mazāk sāp. Runājot par bērniem - normāls bērnu tēvs centīsies savus bērnus atbalstīt, kad vairs nebūs kopā ar bijušo partneri. Vienīgais jautājums, cik daudziem piemīt tāda atbildības sajūta.

Atbildot uz jautājumu - ja es justos pilnīgi droša par savu nākotni, tad radīt varētu kaut 5cus, bet tā kā šobrīd nejūtu stabilu pamatu zem kājām un laiks iet uz priekšu, liekas, ka tā arī atlikšu to savu bērnu būšanu.

gribu 1
laimīgi cilvēki nedomā par nelaimēm, kas būtu ja būtu

Es neapdomāju iespēju, ka mana laulība izjuks. Savu dzīvi plānoju, domājot, ka ar vīru būsim kopā, kamēr vien dzīvosim.

Ja tā nebūs, tad izdzīvošu gan viena, gan ar bērnu vai bērniem. Normāls vīrietis arī pēc šķiršanās atbalsta savus bērnus.

pilnīgi piekrītu šai domāšanai!

caridee, re, jums ir atskirigi uzskati, bet tas jau nenozime, ka cilveks ir slikts.
esmu runajusi ar savu par so temu. apzinos, ka es busu ta, kas naktis celsies, jo mums ir princips, ka virietis nes majas mamutu, sieviete bernus aukle, pavardu, vismaz kadu laiku, kamer paaugsies un atgriezisos "aprite".