grrr man ir neizsakāmi žēl to māmiņu, kuras mazuļus gribēja, gaidīja un pat sagaidīja, bet diemžēl, viņi no dzīves tomēr aizgāja. Bet lūk šeit arī ir atšķirība - vienas bērnu ļoti grib, cer, ka viņš piedzims plāno kā viņu audzinās, utt. bet ir arī citas sievietes (kuras nav sliktākas ne ar ko) kuras (varbūt tieši šobrīd, varbūt vispār) bērnu nevēlas un viss, ko viņas izjūt, kad uzzina ka ir stāvoklī, ir panika, skumjas, dusmas un citas negatīvas emocijas. Kas attiecas uz iemidzināšanu - ko tu iesaki darīt, ja tavs mīļotais dzīvnieks, ar kuru kopā tu esi pavadījusi 15 gadus, ir smagi slims, nav ārstējams un mokās? Atstāt, lai pamokās vēl mēnesīti? Es tieši to uzskatītu par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Protams, cilvēki, kuri veselus dzīvniekus ved iemidzināt, jo ''nav kur likt'' un ''apnika'', nav normāli un manā izpratnē būtu smagi sodāmi (tā gan diemžēl nenotiek). Par eitanāziju es esmu par, jo pati zinu, ka ja būtu smagi slima un mana dzīve būtu tikai mokas, un radiniekiem tajās būtu jānoskatās, es pati gribētu pēc iespējas ātrāk atstāt šo dzīvi, domāju, ka ir vēl daudz tādu cilvēku, kā es.
976
