buuuu, Par kino - nu var, bet šobrīd man nav īsti interese citiem dabūt kodus, jo pati gribu iet katru nedēļas nogali,piedod :) Jo tā neesmu es pati, kas viņus muhļī, bet viens draugs - viņam tracina, ja prasa katru nedēļu un, ja prasīšu priekš tevis, tad pati nevarēšu vairs sev dabūt.
Šis rīts sākās ļoti skumji, jo es principā nevaru normāli paiet, nerunājot par skriešanu. Cēlos ar domu doties skriet, bet knapi no gultas izkāpu. Vienkārši gribas raudāt. Tas nav godīgi, citi cilvēki nedara neko un pat negrib neko darīt, viņiem viss forši, te tu cilvēks gribi būt sportisks un tev kaut kāda trauma.. Tā kā zem gurna, kur kāja savienojas, sāniņā sāp ejot. Vakar jau druuusku jutu, bet domāju, ka nekas nopietns. Fastum un tādi geli neko nelīdzēs droši, ne?
Tas nozīmē, ka aktivitātes jāaizmirst, kamēŗ pāries. :( Visas ķibeles sākās ar vides maiņu jeb skriešanu ārā,hmmm. Iepriekš taču bez problēmām kopš Decembra sākuma, bet tagad..
P.S. Lee, man šķiet, ka tu aizvien izskaties labi. :)