Gjimene, attieciibas un zagshana

Bijušajam arī bija līdzīgi gājieni, bet normālos apstākļos, normāli pelnot, nebija tik izteikti. Recidīvi reizi gadā, bet - bija - iznesa videomagnetofonu un inscinēja zādzību, pat policiju izsaucām. Atkodu pati - man ir talants ,,appļāpāt" lombardu darbiniekus, un viņi izdeva, kas ko tādu atnesis. Pirmo reizi biju muļķe - izpirku. Otro - arī. Bet rešo reizi, kad vajadzēja bērnam nopirkt pamperus un noņemt naudu no konta, no konta pazuda 5 Ls. Tikai, muļķis, neaizdomājās, ka bankomātā var izņemt čeku par pēdējām veiktajām opcijām. Tas, protams, nebija vienīgais iemesls, kāpēc pametu, bet lielu lomu nospēlēja gan. Nevēlos dzīvot mūžīgā stresā, ka, aizejot uz darbu, no dzīvokļa kaut kas vērtīgs pazudīs. Viņa brālis darīja tāpat, bet smagākā formā, viņam bija atkarības, rezultāts - izjukusi ģimene. Tagad abi dzīvo pie mammas, kas dēliņus vienmēr piesedza un aizstāvēja, dzirdēju - iznesuši visu zeltu. Kā Lancaster šoreiz nevaru novēlēt satikt viņiem saprotošas meitenes - nezinu tik sliktu sievieti, kas būtu kaut ko tādu pelnījusi...

Gan ar mammu dzīvojot, gan tagad ar vīrieti mums ir kopēja nauda. Ja es vēlos paņemt no maka, tad pasaku, ka paņemšu tādu un tādu summu un miers.
Pazīstu cilvēkus, kas pa kluso joprojām, 24 gados, no mammas maka ņem naudu. Man tas šķiet nedaudz zaglīgi, īpaši tādēļ, ka strādā, mammai naudu nedod par dzīvošanu, bet vēl paņem no viņas maka bez atļaujas.

.. atkal par naudām .. sen jau esam noskaidrojuši, ka vīrieša nauda ir kopējā un sievietes nauda ir pašai sievietei :D

Bet, ja nopietni, tad nepieļauju domu, ka pa manu maku kāds, izņemot mani, dzīvo. Jā, vajag naudiņu - nav problēma - paprasīji, iedevu, bet pašai un bez manas ziņas ielīst .. vai vai .. bez tam, es parasti vienmēr zinu, cik man makā nauda .. un es to noteikti pamanīšu, ja ne pirmajā, tad otrajā ņemšanas reizē ..

Pats arī nepieļauju domu līst svešā makā. Tad es atnesu somu, kur tas atrodas, draudzenei un viņa man izsniedz whatever esmu prasījis .. es gan neatceros, kad tāds gadījums manā dzīvē ir bijis ..

Kad biju sīks, tad gan grēkoju ar santīmu paņemšanu saldējumam, bet tas bija nu maksimums pāris pirmajās klasītēs varbūt ..

nerakājos drauga makā.
atceros, ka brālis zaga baigi naudu mammai, lai ietu uz datorsaloniem. tagad tas vecums ir pāri. es zinu, ka daudziem tā ir. tas nav pieņemami, bet bērniem tas ir tāds vecumposms, kuram vajag iziet cauri. bet nesaprotu, kā pieaudzis cilvēks var zagt no otras pusītes..

Mums nav tā stingri sadalīts - mans maks/ tavs maks. Ja man ievajagās, tad es varu droši paņemt no vīra maka naudu, arī neko nesakot. Ja viņam vajag nomanis - arī. Viņš gan parasti man prasa pats, jo nezina, kurā somā meklēt manu maku.

Melns- ko? :D:D

viņa naudu pati nodzēra aliņos vai pirka sev cigaretes :D
kaut gan man vienalga. tā bija mana drauga brāļa sievas dēls tā kā,nezinu vai viņa viņam pirka zāli , galvenais ka mans draugs neko tomēr nebija zadzis :D

vienu rītu pieceļos,atveru acis, skatos- mana drauga brāļa sieva velk no mana maka ārā 5cīti, neko neteicu,man vienk nebija iekšā, pēc tam gauži raudāju jo biju atlikusi tos 5 ls drauga dāvanai uz izlaidumu, tā nu sāku skatīties uz šo sievieti citādāk, bet neko neteicu,jo savādāk teiktu ,lai te vairāk nebraucu, u.t.t, krājkasītē naudu vairs neatstāju, maku liku gultā iekšā pa nakti, bet tāpat viņa pamanījās,vēl kopumā pusgada laikā nozagt kādus 20ls mums abiem kopā kopumā, drausmīga sieviete,45 gadi un šitā darījās. Pēc tam draugs pārcēlās pie manis, un tagad jau dzīvojām kopā, vairs kontakta ar šo sievieti nav, un labi,ka tā, man joprojām tas rūgtums,ka viņa 45 gadīga sievišķe, tad man kad bija 16,nozog man 5cīti Viņas dēls vispār bija briesmas,pīpēja zālīti 24/7, nesa ārā no mājas radio,portatīvo,kameras,zeltu,cirvi , un acīs melojot teica,ka remontā ir,aizdeva draugam u.t.t, ehh tādi laiki bija,pretīgi bija, bet pacietu tikai drauga dēļ, draugs gan nekad man neko nav zadzis, vismaz neesmu pamanījusi.

Mums te sanāca neliels kašķis jautājumā par to, kāpēc vīrieši mūsdienās ir izlaisti un bezatbildīgi. Te - uzskatāms piemērs. Māmmucīte zog naudu svešiem cilvēkiem, lai mīļājam dēliņam būtu, par ko zāli uzpīpēt. Pašas sievietes esat līdzvainīgas.

bērnībā, sanāca paņemt naudu no mammas maka, jo gribējās kko garšīgu, bet vairāk par 2ls, gan neesmu ņēmusi, pēc tam es par to domāju, un sirdsapziņa ņēma virsroku, gribēju pateikt taisnību, bet nekādi nevarēju atzīties, tad vnk kādu dienu, kad biju sakrājusi savu naudiņu, es viņai atdevu visu, ko biju ņēmusi bez viņas ziņas.
Un tagad es domāju, ka tas nebij īpaši pareizi, vienmēr ir jāpasaka, ja vajag, citādi tā tiešām skaitās jau kā zagšana.

bet ar draugu mums ir tā,ka vienmēr viens otram pasakam, ka vajag naudu un tad jau ļauj paņemt no maka :D tas parasti ikdienas vajadzībām. ja ieplānots kaut ko lielāku pirkt, tad vienmēr norunājam kas un kā...

kad biju jaunāka, mammai jautāju naudu, teica,ka varu paņemt no maka - tie parasti bija santīmi, max 2 ls, jo vajadzības jau nebija nekādas dižās ap 12 - 15 gadiem. pēc tam ļāva pārskaitīt no konta-tad arī max 10 ls bija(citreiz vairāk,ja vajadzēja kaut kādām zālēm vai pārtikai, kas tika izmantots ģimenē). bet tā ņemt uz savu galvu naudu neņēmu , lai tikai nopirktu kaut kādu drēbes gabalu vai sazin ko :)

No vīra maka nekad neesmu ņēmusi naudu, taču sīknaudu, ko viņš dažkārt nober uz palodzes, gan mēdzu savākt. Vairāk par dažiem latiem mans guvums nekad nav bijis :D

ja es kadreiz ko panemu(nevis nozogu, ka seit gribetos meitenem teikt), tad kadus santimus lidz latam. ja man vajag vairak, tad pasaku, ka panemu vai paprasu(lielakas summas gadijuma), lai nav situacija, ka cilveks grib piecuku izvilkt veikala pie kases, bet nav, jo majas tika iznemts. mums vispar attiecibas nav viss tik strikts. ja vinam ko vajag, mierigi var aiztikt manu somu. nesaksu uzreiz brekt par kaut kadu privato telpu. vienigais nekad neaiztiekam otra darba lietas un papirus.
bet toties es uzskatu, ka berni gan nedrikst nemt no vecaku maka. vispar! kapec? jo viniem vel nav izpratnes par to naudas padarisanu, nezin, ka varbut ta summa ir atlikta teriniem. pietam, kaec nemt, ja pa lielam visu -+ noperk?

Attiecībās (jebkurās) tas nav pieļaujams.
Ja bērns kaut ko tādu ģimenē dara, tad noteikti vecākiem jārīkojas un jāieskaidro, ka tā nedrīkst un jāmeklē cēlonis, un jārisina tā lieta, lai neaiziet tālāk, jo tas tiešām nav normāli.
Ja pieaudzis cilvēks tā dara, manuprāt, jau ir par vēlu viņu pārmācīt un ar tādu nav ko turpināt attiecības.

viegli nebija. īpaši pats attiecību pārtraukšanas brīdis, kad jājūtās kā maitai, kas pamet vīru grūtā brīdi - bet savādāk nevarēja, jo sākās ne tikai garīgas, bet arī fiziskas ciešanas...

tagad gan mums ir ļoti jaukas un darudzīgas attiecības. ļoti ceru, ka viņš satiks kādu foršu meiteni, kurā iemīlēsies un vismaz uz pāris gadiem aizmirsīs par savu slimību.

trakāk ir tas, ka viņa mamma un oma zināja, ka viņiem ģimenē šī kaite ir pārmantota visās paaudzēs (viņa tēvu nošāva, savas slimības dēļ bija ne tur, kur vajag iesaistījies). tēva māsa dzīvo kopā ar miljonāru, kas viņai nodrošina siltumnīcas apstākļus, lai tikai viņai nebūtu slimības saasinājumu (šizofrēnijas forma tā ir).

ja es un viņš pats to visu zinātu agrāk, tad nepieļautu, ka viņam darbā tik daudz stresa.

Skumji ka taa. :( Cilveeki veel jo projaam meedz kauneeties no shaada veida saslimshanaam, taapeec arii tiek izdariiti shaadi laacha pakalpojumi. Noteikti tev tas bija smags posms visu sho pieredzeet. :/

krista,
trakāk ir tas, ka viņa mamma un oma zināja, ka viņiem ģimenē šī kaite ir pārmantota visās paaudzēs (viņa tēvu nošāva, savas slimības dēļ bija ne tur, kur vajag iesaistījies). tēva māsa dzīvo kopā ar miljonāru, kas viņai nodrošina siltumnīcas apstākļus, lai tikai viņai nebūtu slimības saasinājumu (šizofrēnijas forma tā ir).

ja es un viņš pats to visu zinātu agrāk, tad nepieļautu, ka viņam darbā tik daudz stresa.

Ja viņš iesniegtu prasību tiesā, tad viņam atzītu rīcībnespēju un tas atbrīvotu no parādiem. bet tad viņš zaudētu iespēju kaut cik normāli dzīvot - ar auto pie stūres pat nevarētu braukt.

Krista-nu protams,ka tas nav attaisnojums, bet cilveeki aatri pierod pie saviem ieradumiem un ja tas netiek atrunaats, ir cilveeki,kas uzskata,ka turpmaak arii taa driikst.

Kādreiz pirms 2 gadiem kad biju jau labu laiku kopā ar savējo sāku dzīvoties pie viņa,viņš dzīvoja pie brāļa un viņa sieva un viņu dēla,tur es biju pus iedzīvi ievilkusi puiša istabā,stāvēja tur arī mana krājkasīte, vienreiz sāku pamanīt ka nauda pazūd- 20 sant, tad 1ls,atceros,ka sāku dirst savējam virsū ka viņš paņēma, drausmīgi sapūtāmies viens uz otra, un iedomājāties? vienu rītu pieceļos,atveru acis, skatos- mana drauga brāļa sieva velk no mana maka ārā 5cīti, neko neteicu,man vienk nebija iekšā, pēc tam gauži raudāju jo biju atlikusi tos 5 ls drauga dāvanai uz izlaidumu, tā nu sāku skatīties uz šo sievieti citādāk, bet neko neteicu,jo savādāk teiktu ,lai te vairāk nebraucu, u.t.t, krājkasītē naudu vairs neatstāju, maku liku gultā iekšā pa nakti, bet tāpat viņa pamanījās,vēl kopumā pusgada laikā nozagt kādus 20ls mums abiem kopā kopumā, drausmīga sieviete,45 gadi un šitā darījās. Pēc tam draugs pārcēlās pie manis, un tagad jau dzīvojām kopā, vairs kontakta ar šo sievieti nav, un labi,ka tā, man joprojām tas rūgtums,ka viņa 45 gadīga sievišķe, tad man kad bija 16,nozog man 5cīti :D Viņas dēls vispār bija briesmas,pīpēja zālīti 24/7, nesa ārā no mājas radio,portatīvo,kameras,zeltu,cirvi , un acīs melojot teica,ka remontā ir,aizdeva draugam u.t.t, ehh tādi laiki bija,pretīgi bija, bet pacietu tikai drauga dēļ, draugs gan nekad man neko nav zadzis, vismaz neesmu pamanījusi.

Atzīšos,ka es gan vienreiz paņēmu un nepateicu, bet nenožēloju, nebija liela summa, un bija labs iemesls. Bet tā,vienmēr pasaku ,ja vajag naudu.

Bērnībā 7-8 gadi ,dažreiz paņēmu bez atļaujas no mammas kādus 50 santīmus, tagad kauns briesmīgi, bet bija man ļoti izlepusi draudzene kurai vēl šodien tētis dod ļoti daudz naudas,viņa tik izstiepj rociņu (burtiski) , vienmēr izstiepj rociņu un saka- money,money.. nu redz, kad viņa bija maziņa, tad ja tētis iedeva 10 gadīgai 20ls viņa apvainojās un nozaga vēl pāris latiņus. :D

beigās izrādījās, ka pie vainas ir smaga psihiska kaite (viņš tagad oficiāli pat ir uzskaitē pie psihiatriem), tāpēc jau mēģināju viņu izvilkt.

:( . Tas ir skumji, ka netika diagnosticeets agraak. Varbuut nebuutu cilveeks tik traki iegrimis paraados. Vai gadienaa tas, ka vinjam ir kaite, neatbriivo vinju no paraadiem, jo skaitaas, ka to ir panjeemis par sevi atbildeet nespeejiigs cilveeks?

-S,

beigās izrādījās, ka pie vainas ir smaga psihiska kaite (viņš tagad oficiāli pat ir uzskaitē pie psihiatriem), tāpēc jau mēģināju viņu izvilkt. nesanāca... žēl, ka tā, jo ļoti foršs cilvēks bija, līdz salūza.