Pozitīvs tests..

Man bija: Pag, tad tiešām ir?! :D

akdievs, es būšu mamma!!!

domātu, kā tu paziņot draugam :) bet viņš būtu priecīgs :)

Mana pirmā doma bija: "WTF?" Un sāku skaitīt, cik sen man nav bijis sekss.

Prasītu kādai skype lietotājai, ko tas sūds tur rāda. :D

Kaut bērniņš būtu ļoti gaidīts, tāpat būtu šoks un panika iekšā. kaut jau pirmais,kas ienāktu prātā būtu - "Bļatsva!"
un pēc šoka, noteikti kaut kad sāktos laimes sajūta.

Pirmais būtu "bļeģ"
Pēs tam "aaaw, cik forši"
Beigās" fak, atrāk būs japērk dzīvoklis!"
:D

No kā?? :D

Pirmais būtu ģībonis, tad nereāla laimes sajūta, prieks, lēktu gaisā uz vienas kājas, priecātos! Tad apsēstos un domātu, kuram un kā to pirmajam paziņot.

Tām, kurām pirmā doma ir aborts... nu kamon, varējāt to paturēt pie sevis, daunes, nopietni. Pasaule ir apaļa un viss sliktais atgriežas pie jums.

Es būtu pārsteigta un ļoti uztraukusies! :)
Padomātu "Ko tagad darīt? Kā puisim izstāstīt?"
Noteikti par šo ziņu es būtu daudz priecīgāka, nekā viņš!
Jā, tas arī man būtu šoks. Un neiztrūktu arī kāda prieka asariņa.
(Vienreiz nācās taisīt testu, bet tad tā negatīvā atbilde bija tāda kā vilšanās. Cerēju dziļi sirsniņā.)

Man bērns galīgi nebūtu ieplānots, jo esmu par jaunu, bet abortu arī netaisītu:)

Nu man pirmā doma būtu - Nē, nē, nē! O-oo.. Un ko tagad? :D

Tām, kurām pirmā doma ir aborts... nu kamon, varējāt to paturēt pie sevis, daunes, nopietni. Pasaule ir apaļa un viss sliktais atgriežas pie jums.

1.Šis komentārs neattiecas uz diskusijas autores uzdoto jautājumu.
2. Kādas tiesības saukt citus cilvēkus par dauņiem, ja viņi izteikuši viedokli, kas nesaskan ar Tavējo?
3. Katrs pats izvēlas un par savām izvēlēm arī 'maksā'.

ja tagat ieraudzitu divas svitrinas pirma doma butu- janem hipotekarais kredits :D

Noteikti - un ko man tagad darīt? un noteikti raudātu :D

Man tā bija ar pirmo bērnu un tagad ja būtu otrā reize ar divām strīpiņām arī būtu pirmā doma, kā pateikt vecākiem un apkārtējiem...

Man pirmās domas būtu:
Whaaaaaaaat?
Nopietni?
:D

Ne gluži par tēmu bet...
Abortu es noteikti neuzdrošinātos taisīt, jo tā ir laime, ja tev ir dota iespēja tikt pie bērniņa.
Paziņu lokā ir viena sieviete, kura jau gadus sešus cenšās tikt pie mazā un nekādīgi neizdodās.
Tad nu izšķīrās par labu adopcijai. (tur jau arī nav daudz iespēju, jāmaksā lielas naudas, ja nemaldos 20 000 eiro un beigās dabūs kādu nēģerēnu, vai šķībacaino)
Vispār ļoti žēl, ka viņai tā, jauka sieviete, arī pietiekoši jauna, tikai 30 gadi. Arī labi nodrošināta. Bet redz kā.

:)

Atkarigs kura dziives posma:) ja tas buutu tagad,tad es kristu panika,raudaatu, kas tagad bus ar manu dziivi? Nu,bet ja veelak,tad es visticamak iedomatos to skatu kaa mazulis piedzimst,kaa vinnss aug,ka iet skola,pabeidz skolu,salaulaajas utt:) (gribu beerninnu:) tikai veel japagaida kaadi 8-10 gadi:)