Vārda dienas dāvana.

kordelia, tas ir šausmīgi, es tad arī viņam neko nepirktu tavā vietā. Mīlu vīrieti no visas sirds, bet ja viņš man neko ik pa laikam nedāvinātu, es laikam ar viņu nemaz nejustos kā sieviete :(

Manās attiecībās kas tāds nav iespējams, jo ģimenē pieņemts, ka saku, ko gribu sev dāvanā. Draugam arī zināms, ka tad, ja nesaku, ir jāatver kāda man tīkama veikala lapa, tad jānopērk to, ko esmu ielikusi vēlmju sarakstā. Ja pieņem, ka tomēr man tādas vienošanās ģimenē nebūtu, tad es ļoti apvainotos, jo vīrietim ir jāpelna vairāk! Un vīrietim ir jādāvina dārgākas dāvanas!

Jā,pārslas! Es šas varu viņas apēst un pēc divām dienām atmiņu par savu v.d nekādu.

Ja man uzdāvinātu brokastu pārslas es apvainotos. Ne par to, ka es dāvināju dārgu dāvanu, bet viņš ne, bet gan par to, ka...viņš man, savai draudzenei var uzdāvināt brokastu pārslas. Nevis manus mīļākos saldumus, bet brokastu pārslas. Nu kurš tā dara???

Nākošajā vārda dienā uzdāvini viņam maizes kukuli vai paciņu ar sardelēm. Tas ir nopietns ieteikums.

Jā,pārslas! Es šas varu viņas apēst un pēc divām dienām atmiņu par savu v.d nekādu.

Man būtu ok, ja man uzdāvinātu kūciņu un šampi vai foršus saldumus, bet nu pārslas jau ir tā kā baltmaizi, sviestu un desu uzdāvināt. Man būtu tāda sajūta.

Anne, bet man jau patīk tieši tas dāvināšanas prieks, ka izvēlies to dāvanu, ka domā par to cilvēku, iesaiņo, pasniedz. Tas man sagādā prieku. Otrkārt, esmu tā audzināta, ka ir jādāvina, un es tur neko nevaru padarīt.

Jā, protams, man loti sāp, ka viņš man neko nedāvina (svētkos nē, un protams tāpat arī nē), jo man ļoti patīk arī saņemt dāvanas, ne tikai dāvināt. Bet viņam atkala tas šausmīgi riebjas. Riebjas visa veida svētki, apdāvināšanās, ciemos iešana un tādas lietas.

Esmu par to runājusi daudzkārt... bez izmaiņām :( Es pat nezinu, kam būtu jānotiek... Esmu arī riktīgus skandālus sataisījusi, nu tad aizgāja nopirka man kaut ko no kosmētikas, bet es jutu ka tas bija ar piespiešanos...

Katru reizi pēc tādas vilšanās nosolos, ka viņam uz svētkiem točna vairs neko nedāvināšu, bet pienāk svētki, dusmas ir pārgājušas, un es eju pa veikaliem un redzu, kā to un to viņam varētu nopirkt, iepriecināt, un protams, ka nopērku kaut ko un uzdāvinu.

Es apvainotos..

Bet par pārslām es arī apvainotos. Tad jau lai labāk nedāvina neko vai kaut vai puķīti

Redz,es esmu bik apjukusi,ceru,ka šas,šas būs kaut kas cits. Kā vakar tā slepeni iet uz mašīnu,ver bagažnieku un es saku:"Ū,moš man tur dāvana?"
Un viņš:"tev neptaika mana dāvana?"
Aizvēros.
Man draudzene vēl tāda saka:"Kad viņam būs v.d,uzdāvini kg ar kartupeļiem un iegravē kaut ko."
Pasmējos. :D

Es tikai nezinu-teikt viņam,ka neapmierina (nejau lai dabūtu vietā ko citu,bet lai nolaistu tvaiku) vai vienkārši turēt sevī?

piedod, man sanāca smiekli :D kā var rasties ideja uzdāvināt pārslas :D Varbūt gribēja būt orģināls :D Es noteikti būtu bijusi ļoti pārsteigta ieraugot šādu dāvanu :D

Es māku tēlot un sašutumu slēpu :)

Manējam arī iet ļoti švaki ar dāvināšanu, jo viņiem ģimene nekad nav apdāvinājušies. Meičuki, palīdziet lūdzu izdomāt kādus knifiņus, kā likt puisim jums kaut ko uzdāvināt :)

acisseJ, ja man dāvanā būtu pārslas, es pateiktu gan :D tas, ka klusējam un staigājam sabozušās situāciju neizmaina.. :) Ir jāveido dzīve tāda, kādu mēs to gribam :) citādi moz uz dzimeni dāvanā būs Rakveres cīsiņi :D

Būtu vismaz kā oriģināli iesaiņojis un pasniedzis. :D

andzelija, es tavā vietā vienkārši pateiktu, ka citi vīrieši apdāvina savas sievietes un liek viņam justies īpašām. Pasakiet, ka jūs vēl māju škrubējat, pie plīts stāvat visu dienu, gludinat un čubinat savējos, bet Jums pat neko neuzdāvina? Da nu tādu vīrieti, tur nav smakas pat no veča!
neesmu materiāliste, bet attiecībās vīrietim ir jāprot nopelnīt nauda un iepriecināt savu sievieti!

acisseJ, es noteikti pateiktu.

OK, tad jau nav traki, ka vīrs man Valentīndienā uzdāvināja šokolādi. Kaut gan priecīga nebiju. Bet tad tiešām labāk puķe vai šokolāde, bet pārslas!!!


kordelia, dāvināšanas prieks, jā, bet Tevi tomēr grauž tas, ka Tev neko nedāvina. Es tomēr laikam tad vairs neko nedāvinātu, jo vienreiz tak ir līdz kaklam.
Un tā nav audzināšanas vaina. Mīlošs vīrietis vismaz dz/d vai Ziemassvētkos varētu pacensties nopirkt dāvanu.

Scarlet, ir mēģināts :) Es pat speciāli esmu atnākot mājās uzsākusi tādu sarunu, ka šodien manai draudzenei puisis to un to izdarīja, uzdāvināja, cik tas romantiski un forši utt. Viņa atbilde ir apmēram tāda: Tu man kaut ko gribi pārmest, ka es tev neko tādu nevaru nopirkt? Gribi šovakar strīdēties? Gribi salīdzināt sevi ar citām, ej uz cosmo.

Anne, man vienkarshi ir tā, ka kamēr es tomēr vēl dāvinu, man ir "naiva" cerība, ka reiz viņš tomēr arī tā sāks darīt. Bet ja es tā vairs nedarīšu, vēl padomās, ka esmu samierinājusies ar to dāvanu būšanu un viss ir čikiniekā, vairs nav jāiespringst. Tā es vēl kaut ka cenšos apelēt pie viņa sirdsapziņas :D

gribi salīdzināt sevi ar citām, ej uz cosmo.

Aij, meitenes, puišiem labāk neko par cosmo neteikt, manējais arī to izmanto strīdu laikā- sūta mani te pasēdēt un ierēc. :D

andzelija, nu ok, ikdienā neko nepērk, bet kā ar dzimšanas dienām, vārda dienām un citiem svētkiem? Kad viņam tās naudiņas bija mazāk, tad man arī dāvināja tikai dzimšanas dienā kaut ko un pārējos svētkos kādus ziedus, vakariņas. Es to cienīju, jo zināju, ka ja būtu vairāk, viņš to arī dotu :) Galvenais jau ir tā apziņa un sajūta, ka esi mīlēta.
Tagad, kad pelna labi, es zinu, ka no katras algas varu cerēt uz kko jaunu :)

P.S. Zinot manu virieti, viņam būtu kauns, ja es viņam kko uzdāvinātu un viņš man nē :D