Es saprotu tā: ja cilvēks ir ticīgs, tad: 1) kopdzīvi bez laulībām uzskata par grēku (Dievs nav to akceptējis); 2) tikai baznīcā slēgtu laulību uzskata par īstu. Tātad, gribot, lai neticīgie nelaulājas baznīcā, šāds cilvēks grib, lai viņi dzīvo netiklu un grēcīgu dzīvi, grib viņiem liegt Dieva svētītu kopdzīvi.
Protams, neticīgie netic un viņiem pofig par to, ko varētu domāt, viņuprāt, pasaku tēls Dievs. Tomēr šķiet interesanta šo ticīgo attieksme, kuri taču Dieva svētību uzskata par tik svarīgu lietu - kāpēc grib to liegt neticīgajiem?