Stress

Es neesmu neko traku darījusi vīrieša dēļ. nav bijis vajadzības.
es vispār lepna - es labāk palaistu vaļā, nekā zemotos kāda priekšā. un ja vēl māte tur pa vidu, tad vispār..piemērota vai nē - to var spriest tikai pats draugs,ne mātes, ne māsas, ne meitas.

Kery, ja mīli tad rīkojies. :) Ne vienmēr piedošanu lūdz tas kurš ir vainīgs, bet gan tas kam vairāk rūp attiecības. Pat ja esi rīkojusies slikti vai nepareizi nekad nav par vēlu to nožēlot un vērst visu par labu ...
Beigu beigās pa galvu taču neviens nedos :D

Vēl kādi viedokļi? Man tūlīt jau jātaisās, ja gribu braukt un tagad es vairs nezinu, vai man to darīt. :(

, es ceru, ka nē. :D

ja tas tevi iedvesmos, es esmu ļoti trakas lietas darījusi lai pierādītu, ka man rūp mūsu attiecības. Nekad un neko neesmu nožēlojusi ;)

weee, paldies, un es atkal esmu gatava braukt. :))

Kery, bet vai pēdējā sarunā tu nožēloji savu uzvedību? Kā jums tā saruna beidzās? Nu viņš pateica, ka grib tā mierīgi izšķirties... Un ko tu?

Neons, jā nožēloju, bet viņš teica, ka man vairs netic. Saruna beidzās tā, ka mēs it kā izsķīrāmies, kaut gan es teicu, ka to nevēlos.

nu man arī tā ir teicis, teikt jau var daudz ko... cilvēks jūt , ja viņu patiesi mīl un mīlestībā ir spēks ! Brauc un vadies pēc tā brīža sajūtām un esi patiesa. Viss būs bumbās !

Paldies, weee! :) Cerams, tikšu līdz turienei. Man nepatīk tas, kā laukā sāk izskatīties. Un man jābrauc ar vilcienu. Ieradīšos tur slapja kā žurka.

Nu... Manuprāt jums tur viss ir pateikts... Ko tad vēl? Kritīsi ceļos viņa priekšā? Raudāsi, lai ņem tevi atpakaļ?
Labi, es vēl varu saprast, ka vēlies parunāt atkal. Dari tā! Bet vispirms dod nedaudz viņam laika sailgoties (es nezinu cik sen jūs pašķīrāties). Tad vari aizbraukt pie viņa vai uzaicināt kaut kur satikties un vēlreiz tā mierīgi parunāt.
Un vecākus pagaidām nepin iekšā. Ja izlīgsiet - tad arī varēsi pielabināties vecākiem. Ja neizlīgsiet, tad kāda tev gan daļa gar viņa vecākiem?...

slapja. bet apmņēmibas pilna - lietus nav šķērslis ;)

Es tā padomāju, laikam ja es nebūtu tik neatlaidīga un tik ļoti nemīlētu savu puisi, maz ticams, ka mēs vēl būtu kopā :)
Vasarā mums būs 8 gadi, kā esam kopā, bet rudenī precēsimies :)

Neon, beidz lūdzu.

weee, prieks par jums. :)

Vienkārši BRAUC! Labāk dzīvē noriskēt un nožēlot vai iegūt, nekā palikt neziņā!

No vienas puses Tava ideja ir traka, jo padomā par to vai tiešām esi gatava saņemt arī atraidijumu,kas traki sāpēs.

No otras puses brauc,Tu jau neko nevari zaudēt. Vel jo vairāk,ja nu paveicās. :)

Brauc un nedomā par to kā būs, vienkārši rīkojies,bet paturi prātā,ka sirsniņa dubultā var salūzt.

Nu tad brauc, ko Tu prasi citu viedokļus. Es nekad nebrauktu un nelūgtu piedošanu drauga vecākiem (nezinu, tad jau kas kas patiesi briesmīgs būtu jāizdara). Draugam - jā. Palūdz piedošanu, izrunājaties. Ja viņam tas neko nenozīmēs, tad pieņem, ka viss cauri. Vai Tu gribi būt kopā ar memmīti, kuram māte pateiks, ka esi laba un viņam piemērota meitene, un tad viņš gribēs būt kopā ar Tevi. Tad jau vīrietis bez mugurkaula.

Manuprāt, lepnums nav laba rakstura īpašība !

Kery, lai Tev veicas, turu īkšķus ;)

Lai tā ģimene iet galīgi gan, aizbrauc esi pieklājīga, ja viņiem ar to nepietiek tad nevajag ar, toties ja ir visu savest kārtībā ar pašu puisi tad ar to vajadzētu pietikt. Nevar ar ļaut puiša vecākiem pār viņu tik valdīt.