Sargenģeļi

Man tas vaards "sagengelis" asocieejas ar "energiju augsaa", un jaa -es vienmer pasaku paldies,arii par mazaam lietaam ,kuras nokaartojas manaa dziivee.
Pievakare -es priecaajos par tavu mammu,jo tiesi taa vecaakaa paaudze netic nekam taadam...!

Ikdienā un sadzīviskās situācijās gluži teikt, ka jūtu, es nevaru. Tomēr es zinu un ticu, ka tā ir. :)

Piekrītu Pievakares teiktajam. Arī uzskatu, ka atsevišķās situācijas ļoti labi nostrādā zemapziņa, intuīcija un arī veiksme. Taču šo visu nesaistu ar likteni, jo man tomēr ir notikumi, kas ir tā iegrozījušies, ka tiešām šķiet planētas sastājušās. ;)

Ticu. Kad biju pavisam maza, mamma mani noguldīja sev blakus gultā un nejauši aizmiga. Tad viņa pēkšņi ne no kā uzmodās, paskatījās uz mani un nošausminājās - es pa pusei biju izkritusi no gultas... Nu, faktiski man jau bija jābūt izkritušai, bet tad viņa ieraudzīja, ka tāda kā blāva roka turēja manu galvu. Protams, katrs izvēlas kam ticēt, bet diez vai tā roka bija zemapziņa :D Un nē, viņa nav jukusi, viņai vienkārši redz un jūt tādas lietas.
Tad vēl daudzas reizes ir bijis tā, ka paglābjos no traumām, negadījumiem, arī no krītošiem priekšmetiem, it kā kāds tos novirzītu... Nu tā, par mata tiesu. Tā kā jā, ticu, ir pamats ticēt.

Ticu.
Viens no spilgtākiem gadījumiem - biju bērns, rāpelēju pa koku, aizķēros aiz zara un nenoturējusies kritu. Nekas īpašs jau tajā visā nebija... Augstums bija kādi 4-5m, nav nekas nāvējošs. Bet tieši zem koka toreiz bija sakrauta kaudzīte ar veciem mājas dēļiem, no kuriem ar smailiem galiem uz augšu vīdēja 20cm garas sarūsējušas naglas. Pincipā - pēc visiem fizikas likumiem man vajadzēja piezemēties tieši uz dēļu kaudzes virsū kādai no naglām. Bet viss, ko es atceros ir lūztoša zara skaņa un jau nākošajā mirklī sajutu mīkstu piezemēšanos uz dibena 20m no koka!!! Zinu noteikti, ka lidot es nemāku un arī krītot es nepaspēju nekā atsperties. Kritienam bija jābūt taisnā virzienā uz leju, nevis 20m no dēļiem un koka.

Bet es neticu, ka katram cilvēkam ir sargeņģlis. Kāpēc gan katram tāds būtu jābūt?...

Ticu, ka tur augšā mūs noteikti kāds mīl un sargā.

Jāatzīst, ka pēdējā gada laikā šī tēma man ir kļuvusi stipri aktuāla. Līdz tam biju pārliecināta vien par to, ka mans Sargeņģelis ir dzīvs cilvēks. Taču tad iepazinu cilvēku, kurš jau ilgu laiku ir bijis saistībā ar Sargeņģeļiem, pētījis tos un pati sāku interesēties. Nodibināju kontaktu ar savu Eņģeli un jā... 2 reizes esmu jutusi Viņa klātbūtni (fiziska pieskaršanās, vienā un tajā pašā vietā gan fiziski, gan ģeogrāfiski, kur tobrīd atrados) un vairākkārt esmu saņēmusi atbildes uz maziem lūgumiem. Pamazām Viņš piepilda arī lielos. Vienu reizi esmu saņēmusi zīmīti no Viņa sapnī.
Taču ikdienā, kā zināms ikvienam, kas kaut nedaudz interesējies par šo lietu, saziņa galvenokārt notiek caur cipariem, to virknējumiem. Reizēm tā atslābst, reizēm saasinās tik ļoti, ka nav iespējams normāli koncentrēties, taču, cik iespējams, mēģinu sekot sava Eņģeļa norādēm.

Ticu Dievam un viņa sargeņģeļiem visiem cilvēkiem. Daži tos pieņem,daži ne.:)

:) jā, man ir sargeņģelis, kuru pazīstu jau 5 dienas:)

Manuprāt, daži sargeņgeļi mums tiek cilvēku veidā.:)

Ticu, pirms neilga laika, ja iznākums būtu letāls, nebūtu šeit, varbūt gulētu smagi sadurta slimnīcā, tajā brīdī mani kāds noteikti pasargāja, deva neticamu spēku un drosmi. :)

Kad studēju, man bija tāds studentu Dieviņš :D Ir bijušas tādas situācijas, ko nevar apsaukt savādāk kā par cūceni, liekas, ka aiz ausīm esmu izvilkta no dažām situācijam, kas likušās bezcerīgas :)

Neon, kaapeec dazhiem cilveekiem ir sargenjgjelis un citiem nee? Ar ko tas ir izskaidrojams?

Pievakare, katram cilvēkam ir savs sargenģelis un daudziem tie mēdz būt pat vairāki ...

Dives,

kaapeec dazhiem cilveekiem ir sargenjgjelis un citiem nee? Ar ko tas ir izskaidrojams?

quest, kā jau minēju - visiem cilvēkiem ir savs sargenģelis. Ticēt tam vai nē, ir katra paša izvēle. Bet, ja šī tēma interesē, varu ieteikt interesantu rakstu: http://www.sievietespasaule.lv/ezoterika_ieks/terapijas_meditacijas/engelu_dziednieciba_terapija/

Pēc dažādiem notikumiem, sliecos ticēt sargeņģeļiem.

Dives, es tā jautāju, jo iepriekšējās lapās ir viedoklis, ka tāds nav katram. Vēl sapratu, kas man ir neskaidrs:

Vistuvākie no pavadoņiem, kas var palīdzēt mums cilvēkiem iziet savas Dvēseles izvēlētās pieredzes, neaizmirstot savu Dievišķumu un spēku, kas ir katrā patiesās sirds impulsā

Kāpēc tieši cilvēki? Vai dzīvniekiem arī ir savi sargeņģeļi? Būtībā ar ko cilvēks atšķiras no pārējām jebkādām dzīvām būtnēm, jo visos ir tas Dievišķums un spēks? Es piekrītu - varētu būt muļķīgi uzskatīt, ka nav nekā augstākstāvoša un ka viss dzīvē ir tikai sakritības. Bet ja, piemēram, tic sargeņģeļiem - vai tas nav iedomīgi? Kas vispār ir cilvēks šajā pasaulē, kur ir ntās citas dzīvās radības? Bez tam, piemēram, tie paši kaķi ir daudz tuvāki tai pasaulei, tātad pēc idejas viņiem būtu vieglāk sajust šos sargeņģeļus. Ja tic šādai lietai, ka cilvēkus sargā, tad liekas, ka cilvēks ir pasaules centrs - vai tiešām jūs domājat, ka viss šajā pasaulē notiek cilvēku dēļ?

Es labprāt uzzinātu atbildes, taču, manuprāt, pārsvarā informācija par sargeņģeļiem ir ļoti skatīta tieši no tās puses, ka tā tas ir un viss - tici, kā tajā sievietespasaule.lv linkā. Bet tās nav atbildes.

Bet labi, es labāk paklusēšu, jo kāda noteikti pārpratīs un uztvers šo par cepšanos. :D

Katrs cilveks pats sev ir '' sargengelis '' to ko mes saucam par '' sargengeliem '' ir musu pasu zemapzina , intuicija , augstakais saprats no kosmosa jo mes esam gan te gan augsa , tas cik katrs ir '' balansets '' jau ir cita lieta...