Kaapeec mums LV ir tik ljoti svariigi UZREIZ studeet?
Man, piemēram, tā ceļošana, strādāšana liekas ļoti.. abstrakta. Kādas ir iespējas to īstenot, ja cilvēks nav tāds pa vēju, brīvdomātājs, kurš stopēs uz visām valstīm ar tukšu maku, bet tāds, kurš grib būt patstāvīgs un nostabilizēt savu dzīvi tā, lai pēc gadiem varētu veidot nopietnas attiecības ar savu dzīvesvietu, iespējams, bērnu utt.? Ceļošanai, savu vēlmju izzināšanai, sevis meklēšanai naudas pašam vēl nav. Ņemt no vecākiem tādiem mērķiem man liekas nepieņemami. Meklēt darbu - kādu? Ārzemēs brīvprātīgo darbu, au pair, zemenes lasīt - tas viss, manuprāt, der tiem, kuri 1) ir iepriekš minētie brīvdomātāji 2) atrodas uz nervu sabrukuma robežas un kuriem ir nepieciešams atslēgties no ikdienas 3) aiz viņu muguras ir vecāki vai otra puse, kura uztur viņu vai arī kuri piedāvā pēc atgriešanos, piemēram, darbavietu.
Citādi - kāda jēga? Aizbrauks šis cilvēks prom uz gadu. Atbrauks atpakaļ - nebūs lāgā neko iekrājis un atnāks atpakaļ sēdēt vecākiem uz kakla vai strādās Maximā par minimālo algu. Manuprāt, tie ir vējā izmestie gadi. Protams, papildinās pieredze utt., bet es uzskatu, ka to pieredzi, ja nu tik ļoti vajag, var krāt, piemēram, Erasmus programmā, vasarās vai tml.
Domāju, ka Latvijā daudziem tik svarīgi uzreiz studēt, jo cilvēki grib paši pelnīt, nevis sēdēt citiem uz kakla, un cilvēki grib stabilitāti, nevis blandīties no vienas valsts uz otru, no viena darba uz otru.
80
