liktenis

Es pilnīgi noteikti ticu liktenim. Bija viens konkrēts gadījums (pats svarīgākais manā dzīvē) pēc kura sāku paīstam ticēt, vnk neiespējami ka tas nebija liktenis.

domaju, ka liktenis mūs virza un nosaka mūsu dzīves ceļus, bet mēs paši izlemjam vai iet pa to ceļu un bieži kļūdamies un sastrādajam sūdus!

vispar gruti atbildet uz so jautajumu, jo reizem man uzsmaid tada veiksme, piemeram, eksamena, kura 70%cilveku izkrita, es biju ta, kas nolika, kaut gan no si prieksmeta neko nesapratu! likas viens vienigs murgs! vai ari tas, ka pedeja diena uzzinu akuti svarigus jaunumus(informacijas plusma tik pat ka vismapr nav augstskola) ta gluzi nejausi un visu nokartoju.tad tiesam reizem skiet, ka ta tam ir jabut, jo tadas nejausibas veiksmigas, ka nu tikai ir bijusas!:)

Biezi dzirdeets izteiciens-biju pareizaa laikaa,pareizaa vietaa...!

Tieši tā veiksme un vai būsi nabags vai turīgs arī ir ierakstīta liktenī. Cits no nabaga kļūst bagāts, nu tads vinam liktenis. Cits visu mūžu smagi stradas un nekas nebus.

Pavisam noteikti ticu!
Iesaku izlasit Maikla Nutona gramatas "Dzive starp dzivem", "Dveselu celojums" un "Dveselu liktenis" :)

Naziic-es vienmeer briinos arii par cilveekiem,kuri ir loti turiigi un tiesi sie cilveeki biezi sanem to lielo Lotto vinnestu-liekas "zvaigznees rakstiits",ka so cilveeku loti miilees nauda!To tacu nevar ne paredzeet,ne pats ko dariit lietas labaa.Nupat viens cilveeks nopirka VIENU bileti un vinneeja 33mil.$!Veel iedomaajos arii kara laikus ,iedomaajos to pasu "Pianist"-vins izglaabaas ...veel pasaas beigaas tacu vareeja nosaut un nee...taadi gadiijumi ir tik daudz...!

Emmanuelle Jā,tādi gadījumi ir daudz,tāpēc saku,ka šķiet,ka mūža ilgums ir ierakstīt zvaigznēs,bet tas,kā mēs to nodzīvojam ir atkarīgs no mums pašiem. Atceros vienu gadījumu,kad jaunais pāris nokavēja lidmašīnu uz Austrāliju,bet. braucot mājās no lidostas,ciet auto avārijā. Lidmašīna arī avarēja.

ticu

īpaši tad,kad lidoju lidmašīnā, sāku sadomāties un baidīties. bet tad sevi mierinu ar domu-kā būs, tā būs.
un mana stresošana neko nemainīs.

par tām lietām,kas atkarīgas no maniem lēmumiem,tās gan ir manās rokās ;)

Es parasti piesaucu likteni tiesi taados briizos ,kad izmainaas kaut kas loti strauji-nav bijusi iespeeja pasam izmainiit situaaciju-piemeeram ,nokavee vilcienu...peec tam izraadaas vilciens cietis avaarijaa,nokavee lidmasiinu,tad vinnee lielu summu Lotto-mums te bijusi loti interesanti gadiijumi!
Citi to sauc par sakritiibu, es to saucu par likteni.Likteniigas izglaabsanaas,skirsanaas,satiksanaas-taadas spontaanas riiciibas.

vsp- ja nebūtu liktenis, es nebūtu kopā tagad ar savu mīļoto vīrieti. citos apstāklos es ar viņu nebūtu iepazinusies. un pat, ja būtu - nedomāju, ka mums būtu tāds kontakts izveidojies, kāds mums izveidojās.

René+

Ir liktenis. http://www.youtube.com/watch?v=FTXSOaA1Du8 Vienmer nāk prātā ši9s gadijums. Juan sieviet klausijas muziku uz austinam vilciena un gaja boja kretina del....


ari citi gadijumi kad cilveks atrodas istaja laikam un vieta, lielā veiksme , citadi nekas nesanaktu.


Ari kaimina dzive kurš mācijies ,stradajis 3 darbos vienlaicigi, bet ka neiet dzive ta neiet. Cita radagabala kas neko nedarot vienmer dzivojis superīgi.



Nu nosaka liktenis daudz ko...lielu dalu.

Es ticu tam, ka, iespējams, mums ir lemts kaut kāds liktenis tādā vispārīgā nozīmē, bet notikumus ietekmē izdarītās izvēles.

50/50
ticu tam, ka mums ierakstīts liktenis, bet, ka mēs to varam mainīt ar saviem darbiem.

Ja ar mani nekas nenotiek kādā konkrētajā dzīves periodā , viss ir vienmuļi, tad parasti nodomāju, ai gan jau ka liktens izrīkosies takā vajag, un tad kādu laiku liekos mierā, un kad galīgi viss ir riktīgā tūtā, tad sāku kontrolēt to ko nenokontrolēju, jo paļāvos uz likteni. :D

Es neticu nekam, kas IT KĀ konrolē un iespaido mūsu dzīvi- tomēr es ticu tādai okultai lietai kā hiromantija..

Es uzskatu, ka visumā, lai cik liels un bezgalīgs(lai ko tas arī nozīmētu) pilnīgi viss(ABSOLŪTI VISS) darbojas saskaņā cits ar citu. Planētas riņķo ar milimetru precizitāti, komētas lido ar NOTEIKTU ātrumu, gravitātes spēks ir NEMAINĪGS, utt..

Un arī mūsu dzīves- ikvienam no mums- ir.. paredzamas. Es uzskatu, ka roku līnijās ir ieslēpts KODS. Līdzīgs kā informātikā- nullītes un vieninieciņi, no kuriem sastāv absolūti viss, ko Tu vari uzprogrammēt ar datoru. Tāpat arī mūsu dzīves ir ieprogrammētas uz roku līnijām. Mēs neredzam saistību, jo vienkārši- mēs vispār neko daudz par pasauli nezinām, tikai iedomājamies sevi par pasaules nabu. Tomēr ideja ir sekojoša- Tu esi pats par savu likteni atbildīgs- Tu vari tūlīt pat piecelties no krēsla un nopirkt biļeti uz Ugandu- un nekad neatgriezties. BET- Tu to nedarīsi. Kāpēc? Tāpēc, ka tad zūd līdzsvars.. Un turklāt- Tavs KODS to neparedz..

Tai pat laikā- arī planētas dažreiz noiet no orbītas.. Tas viss ir relatīvi..

Ticu tam,ka liktenī rakstīts mūža garums un citas tāda veida lietas,bet neticu tam,ka tur ir ierakstīts ko darīšu katru dienu un kādas izvēles man nāksies izdarīt.

Man ir sajūta, ka ja mēs sakām dzīvei "jā" un ja izmantojam iespējas, ir lietas, kas notiek gribi vai nē un ka cilvēka varā ir izvēle, pa kādu ceļu pie šīm lietām piekļūt.
Bet, ja cilvēks nesper soli pretim dzīvei un nākotnei, ja stāv uz vietas vai salūzt un krīt atpakaļ, tad arī liktenis ir bezspēcīgs.

priekš manas galvas šī tēma vnm bijusi par smagu un nekad pat necentos izlemt vei ticu liktenim vai nē. vienkārši par to labāk nedomāju,pārāk liela galvas lauzīšana.

bet kādu gadu vai 2 atpakaļ, apmeklēju zīlnieci. (iepriekš tādām ar neticēju, bet bija diezgan liela izmisuma situācija) un pēdējo mēnešu laikā ir piepildījušies 2 viņas pareģojumi. tad nu sāku domāt, ja jau liktenis nepastāv, tad kā var zināt nākotnes notikumus?