Jā, man ir patiešām netipiska un smieklīgi muļķīga problēma, ja to tā vispār var dēvēt.
Esmu ļoti straujas dabas, asa un kaitinoša rakstura cilvēks. Reti kurš ir spējis mani ilgstoši paciest, tomēr tieši pēdējā laikā apkārt ir uzradušies patiesi labi cilvēki, ko uzskatu arī par ļoti lieliskiem draugiem.
Mana "problēma" slēpjas tajā, ka jūtos kā vilks, kas ielaists aitu barā. Mans draugs, viņa vecāki, manas jaunās paziņas, viņu draugi, visa vide - viss ir... tik labs! Visi pret mani izturas sirsnīgi, vēl visu to labāko, vienmēr palīdz un atbalsta. Saprotams, ka tas ir vienreizēji! Esmu patiešām laimīga. Bet dažreiz sajūtos tā, it kā būtu cukurā iemesta... Pārāk... saldi! Pārāk labi, pārāk harmoniski. Neesmu radusi tādas dzīves. Nespēju vienmēr atbildēt ar smaidu sejā, bet negribas arī aizvainot. Grūti sadzīvot ar šo pilnīgo kārtību. Trūkst haosa!
Varbūt arī jums ir gadījies nonākt galīgi netipiskā vidē? Kā tai spējāt pielāgoties? Neatliks jau man nekas cits kā vien kļūt par labāku cilvēku :D Gribētos vien uzzināt varbūt kādu pieredzi līdzīgas situācijās :)
3244
