stellaglmr, es lasu Tevis rakstīto un domāju "nu re, neesmu es vienīgā, kurai iet ciet savas grūtniecības dēļ"
Man ir 7. mēnesis un man ik pa laikam verās ciet --- nesaprotu, kas ar mani notiek, pārdzīvoju par visādiem sīkumiem, dažas dienas uznāk lielās asaras. Un tad vēl sadomājs viskautko un paliek vēl sliktāk..
Ar prātu es priecājos, ka mana meitiņa mani lutina un nav kaprīza - nav man prakstiski nekādu fizisku neērtību, puncis arī vēl salīdzinoši mazs. Protams, ir prieks, ka viņai viss kārtībā, beeet tās emocijas, kas pārņem sievieti grūtniecības laikā tiešām nesapratīs neviens, kurš pats nav iznēsājis bērnu. Disharmonija ar savu ķermeni, bailes no nezināmā, sevis salīdzināšana ar citām grūtniecēm - katra mēs ar to tiekam galā citādi. Man arī ir grūti, dažas dienas ir smagi, bet mierina doma, ka jau maijā varēšu savu mazo samīļot un viss šis grūtais laiks liksies pilnīgs sīkums, lai gan tagad tas liekas kā tagad dažbrīd tas liekas kā lielākā dzīves nasta.
Mana lielākā dāvana manā dzīvē ir mans mīlošais vīrs, kurš ir man blakus, mīl mani un cenšas kā vien spēj, lai man būtu labi. Šajā nedēļas nogalē viņš ļāva palikt vienai mājās un veltīt laiku tikai sev un tas tiešām nāca par labu - varēju izraudāties, nomierināties un palutināt sevi.
Atrodi kādu nodarbi - grāmata, filmas, rokdarbi. Tas palīdz novirzīt domas... un nebaidies palūgt savam vīrietim laiku priekš sevis. Piekrītu, ka viņam nav jāredz, ka tu tik daudz raudi, jo viņam arī ir grūti...
Šīs draņķīgās dienas paies, un būs atkal gaišas un saulainas dienas. Un kad vien vari, atgādini savam mīļotajam, ka viņš ir vislabākais uz pasaules un cik ļoti mīli viņu, jo arī viņš ir satraukts par gaidāmo notikumu, arī viņam tas ir kas jauns un arī viņš pārdzīvo.
3922
