tur jau ta lieta, ka cilveki saboja musu priekstatu par Dievu, atceros,kad pirms biju kristiete, aizgaju uz baznicu (neteiksu uz kadu tiesi) dievkalpojums mani uzrunaja, patika ka macitajs runa, bet pec dievkalpojuma man pienaca klat sieviete, kas peksni saka teikt,ja turpinasu dzivot tadu dzivi nonaksu elle un manai dzivei vispar nav jegas jo tapat ja turpinasu ta dzivot nonaksu elle.. pec tas reizes, es baznicai metu likumu. Jo man bija jautajums,ka kads var mani tiesat, ja nezin ne no kurienes naku, ne manu dzives stastu? Un tiesi sadi cilveki saboja priekstatu par Dievu, un, manuprat, tas ir tikai tapec,ka vini pasi ar sevi netiek gala.. Bibele ir rakstits, ka ne no vardiem mus pazis, bet no darbiem. Ja es kadam braucu virsu ar vardiem un tiesaju vinam ne jau tas tam cilvekam palidzes, bet tas,ka es kaut ko darisu vina laba un centisos palidzet. Cilveki,kas censas kadu piespiest kkam ticet, manuprat, vienkarsi pasi tam isti netic. Protams, tev nav japiekrit visam ko tev saka, un izteikt viedokli ir labi.. bet izteikt, nevis uzspiest. Cilvekam jau katram ir briva izvele ticet vai ne. Ja tu Dievam teiksi nejaucies mana dzive, vins nejauksies, jo vins nav uzbazigs, cilveki ir.