domāju, ka šie kritēriji ir pilnīgi normāli un pamatoti, un atbilst reālajai situācijai valstī.
ja cilvēks strādā, viņam ir jānopelna cilvēcīga alga. mēs no saviem kokiem neesam nokāpuši - kamēr Rietumos mašīna, dzīvoklis, elementāri izdevumi par ārstēšanu, atvaļinājums, ir NORMA, mēs domājam - ka tik pieticīgāk, ka tik mazāk, un tos, kuri kaut kādā veidā par šajā valstī pamanās labāk nopelnīt, apliekam kā materiālistus.
sviests jau sākas no mūsu domāšanas.
es nesaku, ka dzīves jēga ir lietās, taču ir tāds teiciens - nauda ārkārtīgi nomierina. tāpēc jau mēs, salīdzinot ar R-Eiropu, esam un izskatamies tik pelēki, nesmaidam, par atmosfēru sab. transportā vispār nerunājot, jo - mēs esam nomākti. kāpēc esam nomākti? jo ir ekonomiskas problēmas.
šī valsts pastāv 20 gadus, viss ir aizlaists galīgā dēlī.
es neprasu no šīs valsts pabalstu, tikai - ja strādāju, gribu arī attiecīgi saņemt. pašlaik mācos. lai cik sāpīgi nebūtu, jāsāk domāt par pārcelšanos uz ārzemēm. varat mani saukt par plānā galdiņa urbēju, kura skrien pēc soc. garantijām, bet - soc. garantijas ir NORMA. šī valsts man to piedāvāt nevar, maksāšu anormālus nodokļus, lai beigās pensijā saņemtu labi, ja 45 ls.