pirms tā brīža kad atzinos mīlestībā bija daudz mīļāks, mīļi rīti, mīļi vakari...
tagad visur piesienās un meklē kur par mani pasmieties... "dīvaina" , "ko tu tur izdomā" , "beidz ākstīties" , "njā, tu tāpat tādas lietas nesaproti" , nu visādus mazos pazemojumus, ok, tie nav lieli, bet pirms pateicu ka mīlu tad apbrīnoja un lutināja, tagad mazāk :(
tgd pat knapi samīļo pirms gulētiešanas :( mazāk atskaitās, ko darīs un tā, mazāk rēķinās ar mani...
bet ik pa brīdim viss ir kā pa vecam... kautkā viļņveidīgi...
kompleksains viņš ir jā, tas ko varētu iespaidot?