kašķis sabiedriskā transporta pieturā

Nu kā - gan sēdētgriboša, gan vienkārši griboša. Tāpēc jau tas vīrs tā bēg :D

Labi, nav laikam smuki tā jokot. Būs iemesls kārtējiem attiecību analīzes komentāriem.

Libra, tieši otrādi, lai analizē, var labi iesmiet! :D

nazīc, man patīk, kā tu cepies :D

dur dom

Vistu kūtī trauksmes signāls :D

Vispār šokē daudzi diskusijā pieminētie momenti. Pirmkārt,acis iepletās par "fukāšanos"! Viens ir "mācēt fukāties" un kaut kas cits ir būt stāvoklī, dzemdēt bērniņu un izaudzināt viņu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli! Pie kam, pieminot fukāšanos pati jau pirmā ielīdi citam apakšbiksēs!

Vēl par izvēli. Jā, būt stāvoklī un dzemdēt bērnu sieviete pieņem lēmumu galvenokārt labprātīgi, bet NEVIENA nevar paredzēt, kāda tad tā grūtniecība būs. Viena var būt sprigana, aktīva, sportot, cilāt pacientus utt, savukārt, citām var būt reiboņi,nelabumi un gultas režīms gandrīz visu grūtniecības laiku. Nevar teikt, redz, es visu grūtniecības laiku nostrādāju ar pacientiem, taču tu, grūtniece būdama, esi tāda nīkule, ka nevari pastāvēt dažas minūtes kājās. NEVAJAG SAVU PERSONĪGO PIEREDZI PROJECĒT UZ VISIEM PĀRĒJIEM!!!

Un ja kāda atļaujas pateikt - tā bija tava izvēle palikt stāvoklī un tāpēc tagad ciet tādu attieksmi, tad ar tādu pašu domugājienu var pateikt - katrs pats izvēlas kā novecot. Vieniem labākā izklaide dzīvē ir visu dienu vizināties ar sabiedrisko transportu un meklēt jaunu upuri, uz kuru izgāzt visas savas negācijas, tā teikt, savu enerģiju izmantot destruktīvi. Taču cits vecāka gadugājuma cilvēks var šo enerģiju veltīt pastaigām, strādāt, saviem mazbērniem, iesaistīties pulciņos utt. Agresivitāte, rupjība, neiecietība un negatīvisms nav attaisnojams ne ar ko,pat ar vecumu vai nezināšanu! Piekrītu tām meitenēm, kuras raksta, ka cieņai ir jābūt abpusējai.

Pazīstu vienu sievieti,draudzenes mammu, kurai drīz būs 70 gadi. Nemūžam to nevarētu pateikt. Vairāk kā 55 viņai neviens nedod. Viņa vienmēr ir pozitīva un smaidīga, sporto, apmeklē baseinu, ēd veselīgi un palīdz saviem bērniem ar mazbērniem. Redzot šādas kašķīgas omes (kuras bieži ir jaunākas par šo burvīgo dāmu), viņa vienkārši pasmīn, katrs izvēlas pats, kur ieguldīt savu enerģiju.

Freya

+100 lielisks domu gājiens :)

Viens ir "mācēt fukāties" un kaut kas cits ir būt stāvoklī, dzemdēt bērniņu un izaudzināt viņu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli!

Interesanti, kā var zināt, ka tās, kuras ir stāvoklī, izaudzinās pilvērtīgus sabiedrības locekļus?!

Lasu un saprotu, ka vēlos tiešām šo te pakomentēt.

Pat šobrīd visu laiku braukāju ar sabiedrisko un tās ir šausmas, no rīta braucot uz darbu sabiedriskais pilns ar atvainojos vecenēm, visas grib sēdēt. Es braucot uz darbu nu tiešām retu reizi apsēžos. Un kad braucu mājās, piedodiet pēc 11h darba dienas uz kājām, man arī gribas pasēdēt un mazliet atvilkt elpu.
Fascinē, kad vienmēr šīs vecenes piesienas sievietēm, pie tam vīrieši, kas sēž blakus vienkārši nereaģē.

Vienu reizi man tāds interesants gadījums bija (daudzi ir bijuši, bet viens īpašs). Kad vēl dzīvoju Iļģuciemā, braukāju ar 25.trolejbusu pāri Vanšu tiltam. Bija diena, braucu mājās, drausmīgi sāpēja mugura un biju pie ārsta. Apsēdos trolejbusā. Bet protams nākamajā pieturā divas pat šāda latviski runājošas vecenes man piesējās, vienai bija vieta un trai ne. Līdz ar to saņēmu pārmetumus, bet viņām atbildēju, ka varbūt arī vajag padomāt par to, ka Tu jau nezini, kas otram vainas, taicu man sāp mugura, bet citai varbūt tā ir krītamā kaite..
Un viss aprāvās, jo sāku runāt par to, ka arī strādāju un par biļeti taču es maksāju..

Un vēl, vienu reizi braucot mājās (tagad jau ar 40.autobusu) pēc skolas, sēdēju, iekāpa mana skolotāja no skolas, kura bija stāvoklī, neviens viņu nepalaida sēdēt, es pasaucu un atdevu savu vietu. Nu, piedodiet, taču ja esi stāvoklī varbūt, ja kāds uzgrūdīsies virsū taču var beigties arī slikti..

Ehh, sāpīga tēma...

Tomēr arī es esmu laidusi vecus cilvēkus apsēsties, ja vien viņi ir to pelnījuši un nebrūk virsū.

Vispār pie tēmas vēl par sabiedrisko transportu...

Kamēr biju stāvoklī, tiešām reti pārvietojos ar sabiedrisko, draugs visur vadāja vai pati braucu ar mašīnu, un tad nu nestūķējos arī ar savu lielo vēderu nekur, bet nu tas tikai tāpēc ka apstākļi ļāva.

Bet tagad kad mazais jau sen piedzimis un paaudzies, sanāca, ka pārdevām mašīnu un nedēļu līdz nopirkām jaunu bija ar sabiedrisko jābrauc. Protams man kā jau auto cilvēkam ( lai gan arī es ik pa laikam izmantoju sabiedrisko, jo ar draugu dalam vienu mašīnu) iet uz sabiedrisko transportu vēl ar bērnu šķiet traki... Mazais protams aizejot uz pieturu ar savām mazajām kājelēm ir traki noguris, tad vēl jāgaida tas autobuss... bērns jau ir čīkstīgs... iekāpjot transportā viss ir pārbāzts, nabaga mazajam bez maz vai zu galvas visi kāpj, bet nu paņemt rokās arī viņu nevaru, jo nu jau par smagu lai es viņu 40min noturētu rokās + es nevarētu turēties ( bīstami abiem) , BET parasti kāds jau vietu kur apsēsties iedeva, un te sākas stāsta skumjākā daļa...

Vietu vienmēr iedeva, kāda kundzīte gados ( nu katru reizi cita) un visbiežāk tik vārga paskata, ka nespēju pieņemt šo labo žestu... parasti sarunāju kādu kompromisu, ka sabīdās ciešāk un mazais uz maliņas piesēž, vai, ja tante frišāka, tad paņemu opā mazo un vēl tantes somu paturu ,lai cilvēkam vieglāk... nu tā, kaut kā...

Šīs sievietes noteikti pašas ir bijušas māmiņas un spēj izvērtēt situāciju... un man kauns to stulbo veču un jauno cilvēku vietā, kuri sēž un nekustās ne no vietas, neticu ka viņiem visiem kā vienam kādas kaites, nogurumi utt... tā ir egoistiska necieņa....

lai ceļ tos stulbos večus, kas demostratīvi pagriež galvu projām.

īstenībā besī, ka jālec vienmēr TIEŠI sievietēm kājās, lai iedotu vietu, a mīkstie (es vnk nespēju viņus par vīriešiem nosaukt) tikmēr ērti iekārtojušies un kā vistas sēž.
grūtnieces VIENMĒR palaižu, nesaprotu, kas tās par durām te savākušās runā, ka grūtnieces tādas, grūtnieces šitādas. Manai mammai bija ļoti smagi grūtniecības periodā, zinu, ka tādu sieviešu ir daudz. mugura sāp, mazais sper un bīstami tā stāvēt sabiedriskajā, kas bieži vien strauji bremzē utml..

a tās vecās tantes. Es jau redzu pa gabalu, kura ir riktīgi riebīga un kašķīga, tādas nelaižu ne par kādu cenu. Un vienmēr tās, kuras nelūdz vietu un ar savu augumu negrūstās virsū, ir tās vājākās, kurām vietu iedodu. Viss atkarīgs no cilvēka.

Roxy
Es, savukārt, vēl par to bērnu tēmu gribēju, ko bilst. Nesaku, ka visas māmiņas, bet LIELĀKĀ DAĻA, saviem sīkajiem ļauj kāpelētar netīriem apaviem pa beņķi, kur citam pēctam jāsēž. Parasti aizrādu, un tad mammītes dusmīgas. Vai arī gadījumi, kad autobusos, kur vietas ir 4, 2 pret 2, respektīvi, kur 4cilvēki sēž viens otram pretī, apsēžas sīkais, māte blakus (principā bērniem līdz 7 gadu vecumam jāsēž vecākiem klēpī, neaizņemot lieku sēdvietu, vai arī jāsēž bērnam, bet mātei jāstāv kājās) un sīcis ar savām dubļainajām kājām sāk mētāties, nosmērējot pretim sēdošajam bikses, svārkus, somu. Mammītes atkal izliekas to visu neredzam...brr...kaitina!

koshlene, jā, varbūt manis uzrakstīto var pārprast, bet biju domājusi, ka tā saucamā "fukāšanās" nav liela māksla, taču lielai mākai ir jābūt, lai izaudzinātu bērnu (bet pirms tam taču iznēsājot un dzemdējot) par pilnvērtīgu sabiedrības locekli.

Viens ir "mācēt fukāties" un kaut kas cits ir būt stāvoklī, dzemdēt bērniņu un izaudzināt viņu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli!

Bet neviena no viņām vēl nav izaudzinājusi pilnvērtīgu sabiedrības locekli un nav zināms, vai viņām tas maz izdosies. Sevišķi ar tādu - man vajag, man pienākās un nospļauties par citiem - attieksmi. Bet, principā, kamēr man mātes pasi sejā nebāzīs, apsēsties vienmēr palaidīšu. Reiz gan sanāca komisks gadījums, biju salauzusi kāju un pārvietojos ar kruķiem. Vienam dīvainim tramvajā manu vietu savajadzējās, paņēmu kruķus un cēlos kājās, to ieraudzījis teica, lai jau es sēžot vien. Tā kā man bija jābrauc vien pāris pieturas, paliku stāvam. Viņš manu vietu tā arī neieņēma un nākamajā pieturā izkāpa.

konnca

Jā to arī novēroju.... ar mazo esmu sēdinājusi blakus tikai tad kad autobusā vēl entās brīivās vietas...

Mazajam protams ir vēlme rāpties un kāpt utt. bet es viņam neļauju, taču esmu redzējusi arī tevis aprakstītos variantus... un mans novērojums ir ka tās ir krievu sievietes, kuras bērniem šo atļauj... vartbūt tā ir tikai tāda sakritība, bet nu tāds novērojums ir sanācis... nezinu varbūt kaut kāda mentalitātes atšķirība... tas pats egoisms... "man viegli bērns izklaidējas liek mani mierā, kas te nākošais sēdēs nav mana darīšana"

Bet neviena no viņām vēl nav izaudzinājusi pilnvērtīgu sabiedrības locekli un nav zināms, vai viņām tas maz izdosies.

Labi, ka jūsu mammas šādi nespriedelēja, savādāk nebūtu jūs dzemdējušas.

Nē, nopietni. Es vienkārši iedomājos savu mammu, kura vēl pirms diviem gadiem bija stāvoklī un reizes 3 laikam tajā laikā brauca ar sabiedrisko (es zinu, jo brauca pie manis)... ja kāda no jums būtu uzdrošinājusies pateikt "es arī māku fukāties" vai kādu citu no šeit pieminētajiem spārnotajiem izteicieniem, es droši vien būtu krāvusi pa seju, kaut gan kā jau kaušanās diskusijā teicu, ka sist nemēdzu.

Tracinošākais šajā diskusijā ir tā nodalīšana - vai nu visi pensionāri ir stulbi vai arī visas grūtnieces Drīzākais - abas šīs grupas. Pilnīgs vāks šito mēslu lasīt, labāk būtu savu Vonnegūta grāmatu lasījusi. Bļin, kaut vai būtu lasījusi telefona lietošanas instrukciju vai kolas ķīmisko sastāvu. Pretīgi.

Esmu pamanījusi, ka tieši sievietes, nereti māmiņas ir tās, kuras piedāvā palīdzēt, durvis pieturēt utt., jo viņas saprot kā tas ir. Arī man agrāk bija nesaprašana par daudzām lietām, kā var nevarēt, nu un, ka bērns ir, tagad to visu izjūtu uz savas ādas, kas ir kas. Arī vīrieši ar bērniem, piemēram, veikalā palaiž pa priekšu, nu tādi, kuriem bērni jau salīdzinoši lieli, kamēr citi bez maz vai skrien pa priekšu, redzot, ka eju uz kasi, kura paredzēta vecākiem ar bērniem. Vienmēr smaidu izraisa kaimiņu tante, pavisam, pavisam veca, piedāvā palīdzēt, ratiņus uznest utt., pati knapi uzstiepju. :D Tas nekas, ka tur pat stāv vīrieši un izliekas neredzam. Bet vislielākais kauns man ir par jauniešiem, mana vecuma, viņu uzvedība, bravūrība, ka iespraucās pa priekšu pensionāram rindā, pat vārdu trūkst, cik tas ir nožēlojami...
Un jā, uzskatu, ka ir nepieklājīgi aizrādīt citiem vecākiem par viņu bērniem, bet arī es pāris reizes neesmu novaldījusies, ja paši sīcim neko nesaka, tad uzņemos audzinātājas lomu un izskaidroju pāris elementāras lietas. Ok, gadās, ka vecāki neredz, bet, ja stāv blakus un tikai noskatās, pēc tam stāv aiz muguras un murmina, lai savu bērnu audzinu nevis viņējo.

Diemžēl, katram sava taisnība. Daži, diemžēl, tiešām izmanto savu statusu - žiperīgās pensionāres, kuras pirmās ir transportā rūc virsū, lai palaiž apsēsties, u.t.t. Es vienreiz piecēlos, manā vietā uzreiz pakaļu nolika kāds jaunietis - paskatījās un vēl nosmīnēja un vecā tante, kura nabadzīte ar spieķīti stāvēja, netika apsēsties.
Neņem vērā tādas, rūpējies par savu bērniņu, pasēdi labāk tu. Nedomāju, ka tu esi tāda, kura nepalaidīs vecu, slimu tanti piesēst, ja redzēsi, ka viņai to tiešām vajag. ;)
Kas nākamais? Kafejnīcā no vietas stums ārā, jo viņa esot veca?

Noslēpums jau ir pieklājīgā pajautāšanā. Ja cilvēks to nesaprot, tad lai vārās.

Kultūra ir visa pamatā. Ja cilvēks (neatkarīgi no stāvokļa) būs pieklājīgs, tad neradīsies domstarpības un strīdi par to, kam kuru ir jāpalaiž sēdēt.
Līdz šim dzīvojot Rīgā man nebija nekad problēmas ar pensionāriem sabiedriskajos transportos. Biju gan pati vairākas reizes tuvu ģīboņiem un cilvēki, pat tās pašas omītes, man deva vietu un es, savukārt, vienmēr, redzot, ka cilvēks ir vecs vai citādi viņam būtu vieglāk braukt sēdus, vienmēr palaižu un pat pati pajautāju, vai negrib apsēsties.
Nepiekritīšu, ka visi pensionāri ir bezkaunīgi un pat ne lielākā daļa, bet vienkārši ir daļa cilvēku, tāpat kā šeit forumā, kuri meklē kašķi uz līdzenas vietas, no tādiem bērniem arī izaug kašķīgas omes vēlāk.
Vienmēr atcerēšos gadījumu, kad, stāvot pieturā stipras lietusgāzes laikā, kāda omīte, kas stāvēja man blakus ar lietussragu, pienāca klāt un vienkārši lietussargu pastūma man virs galvas, lai nemirkstu zem lietus :) Un pēc šī gadījuma es arī tāpat atdarīju ar labu kādam opītim. Ir patiess prieks tad, kad ir sabiedrībā redzama labsirdība un iecietība.

Zviedrijā dzīvojot tā kultūra gan ir stipri augstāka, cilvēki ir daudz brīvāki un pieklājīgāki, nevis kā pie mums - kompleksu un aizspriedumu pilni.

Spotorno, jā, teorētiski ar pieklājību viss beigtos, bet atsevišķiem cilvēkiem kultūra kā tāda ir svešs jēdziens.