kašķis sabiedriskā transporta pieturā

kā var forumā vienlaikus atzīt, ka ir mīļākais un dot savu bloga linku, kura ir arī personīgie foto?

Jessica, tas jau bija sen, kad man kādi 18 gadi bija - izskatījos vēl uz 15 gadiem un protams, ka viņs zivelējās pastumt malā pusaudzi nevis resno onkuli priekšā! Jā tā bija kase arī maz pirkumiem, bet nu viņš jau mani nepalaida vairs garām, izkramēja savus pirkumus uz kases uzreiz un nekā... Vsp pretīgi - tādi pretīgi cilvēki izaudzinās arī tādus pašus pretīgus bērnus. Man nekad nav žēl palaist pa priekšu cilveku kam maz pirkumu, ja man pilni rati, jo saprotu, ka man tās 2 min neko nemainīs.


Bet par omēm, man vienreiz bija, ka pustukša autobusā apsēdos pie loga un man blakus iesēdas opis un pienāca viņa kundze un sāka man kliegt virsū, lai palaiž apsēsties, bet e spašūtīju viņu uz otru austobusa galu, jo vietu bija daudz un es te biju prmā. Oma vēl vairāk sāka bļaut, likās, ka sāks man sist, bet es ignorēju un viņa mani aiz rokas izrāva no sēdvietas!!! Tad es sapsihojos un sabļāvu, ko viņa vsp atļaujas, jo vsp lai sēž kur ir brīva vieta, jo tikai tadu jaunu cilvēku dēļ vsp var te vizināties ar brīvu!!! Un es atšķirībā no viņas samaksāju ar biļeti. Tad viņa palika sarkana un aizvērās un neko nevarēja pateikt. Viņās kungs visu laiku klusēja un bija redzams, ka viņam ir riktīgs kauns.

Tagad katrs pa sevi .....uN NAV KO NEMT GALVA TOS TANTUKUS ,,,,,

Kase bija domāta vecākiem ar bērniem, bet bija tikai viens vīrietis (bez bērna) priekšā.

Vismaz dažos Rimi ātrās kases ir paredzētas gan ar maz pirkumiem, gan vecākiem ar bērniem (neatkarīgi no pirkumu skaita). Ja abiem paredzētas, tad vajadzēja pateikt kungam, lai lasās aiz Tevis.
Es gan nezinu, kā ir Maximā vai tajos Rimi, kur neeju.

Nav par pensionāriem, bet vispretīgākais gadījums man bija ar vēcākiem ar bērniem. Stavu lielveikalā pie kases ar biezpiena sieriņu un mazo ūdens pudeli. Kase bija domāta vecākiem ar bērniem, bet bija tikai viens vīrietis (bez bērna) priekšā. Es tur arī nostājos. Un pēkšņi man klāt pienāk vīrietis ar tukšam rokām un palūdz palaist - kjipa lai izietu ārā caur šo kasi un es paeju drusku malā un pēkšņi viņs ierūmē ieprikumu ratus man priekšā un aiz viņa vēl sieva ar 6 gadīgu sīci un vēl divi iepirkumu rati!!!! Es riktīgi sapsihojos un saku, ka es te jau stāveju un man ir tikai divas lietas, ko pirkt! Uz to man viņi pasmējās un pretīgi atbildēja, ka redz viņiem bērns! Bet to vīrieti, kas man priekšā gan neuzdrošinājās pastumt malā.


It kā jau tā bija viņu kase, BET man bija TIKAI divas preces! Tas bija pretīgi. Ja būtu pamanījusi, ka viņam tie rati nebūtu laidusi pa priekšu, jo tākase nav default viņiem domāta, bet arī citiem cilvēkiem.

Es nesaprotu kā vecums var būt attaisnojums, ja manas omes, piemēram, tādas nav. Man pat nešķiet, ka viņas ir izņēmumi, man vienkārši šķiet, ka tās kašķīgās visu dzīvi tādas bijušas, bet tagad vairāk lec acīs, jo viņām liekās, ka vecums ir attaisnojums.

Nepatika Roxy teiktais, ka tie, kas nesveicinās ir kaut kādi rupekļi. Iespējams, esmu jocīga, bet reizēm, kad esmu nogurusi un viss, ko gribās ir paklausīties mūziku savā nodabā, pat "paldies" un atsveicināšanās šķiet, prasa lielu piepūli. Ja tas ir kādā nelielā veikalā kur pret klientu jebkurā gadījumā ir individuāla pieeja, tad jā, būtu jocīgi nolikt naudu neatverot muti, bet tādā vietā kur ir konveijers - ieskrien, nopērc košļeni, skrien prom, gan ne. Kur nu vēl mikriņā - ja es būtu vadītājs, man laikam pašai pieriebtos 100x dienā murmināt tos pāris vārdus. Zeme tādēļ nepārstāj riņķot.

kaķis sabiedriskā transporta pieturā :D

Pievakare - nav jau jābļaustās pa visu gaiteni. Māsiņa parasti ļoti kulturāli pielicas pie pacienta un saruna notiek čukstus. Ja gaitenis ir pilnāks un slimnieks nav no tās grupas, kuram vienkārši izsniedz termometru vai norīkojumu - palūdz piecelties. Bez tam man nekad nav prasīts pilns izklāsts. Pārsvarā pietiek ar atslēgas vārdiem - piemēram, reibonis, temperatūra, nelabums. Viss, saruna cauri.
Un vēl, šī ārste un māsiņa lieliski pārzina savus pacientus. Mana mazā māsa, tāpat arī mamma ir ļoti slimīgas (abām ir savas neārstējamās kaites). Nereti gadās, ka jau ieraugot zin par ko konkrēti būs runa pēc individuālo pārbaužu regularitātes. :)

Tādēļ, ja nu vienīgi pacients nekliedz vai tu pati neiesaisties sarunā, neko noklausīties nav īsti iespējams. :D

Man patīk aizbraukt uz laukiem, kur ar vecīšiem un vecenītēm var nesteidzīgi un mierīgi papļāpāt par laiku vai kā ģimenei iet, atvadoties vēl tiek novēlēts- lai Dieviņš sargā, pavisam cita laika un mirkļu vērtība.
Daži tādi vēl ir Rīgā sastopami, bet ļooti reti, ka pieklājība un cieņa sāk šķist nenormālāka par saskābušiem ģīmjiem un nelaipnām frāzēm.

Un tās, kuras teica, ka grūtniecība ir izvēles lieta - skarbi skanēs, bet arī vecumdienas ir izvēles lieta. Vienmēr pastāv iespēja nomirt pirms vecumdienām.

Jau sen gaidīju tādu komentāru, miljons plusi.

Kas attiecās uz ārstiem - šādu problēmu man nav bijis, jo mana ģimenes ārste visus ņem pēc svarīguma. Respektīvi, visi sēžam ar saviem pierakstiem - iznāk māsiņa no kabineta, pieraksta, kas katram par sūdzībām un kaitēm - trakākajiem izdala termometrus. Viens pieraksts ir 15 minūtes - vairāk par četriem uz stundu nevar pierakstīties. Un tad viņa pati visus secīgi sauc kabinetā. Tos kuriem augsta temperatūra, tos kuriem nepieciešami rentgeni vai norīkojumi vispār neiesauc, bet māsiņa iznes norīkojumus.

Cilvēki ir tik dažādi! Man nebūtu pieņemami stāstīt par savām kaitēm gaitenī, kur turpat blakus sēž visi citi pacienti. :D

Un tās, kuras teica, ka grūtniecība ir izvēles lieta - skarbi skanēs, bet arī vecumdienas ir izvēles lieta. Vienmēr pastāv iespēja nomirt pirms vecumdienām.

Pārskatīju diskusiju un man tāpat kā daudzām meitenēm, kas nedzīvo Rīgā, radās jautājums - kāpēc tieši šīs kašķīgās pensionāres (kuru izgājienus arī es esmu piedzīvojusi) ir tieši sastopamas Rīgā?
Jelgavā es bieži nepārvietojos ar sabiedrisko transportu, bet, kad to daru, tad visi izturas laipni, arī rindās veikalos utt. Ja daži cilvēki (visdrīzāk aizbraucēji vai vienkārši Latvijas nolicēji) to skaidro ar Latvijas zemo līmeni, zemām pensijām utt., tad teorija izrādās nepareiza, jo tai pašā Jelgavā pensijas nav lielākas un dzīve nav rožaināka.

Dačuk,tā tev ir maksa par to, ka nezini, ka ir traMvajs! :D

Man reiz bija interesants gadījums.....Stāvu pie centraltirga lai tiktu iekšā 4 tranvajā. Piebrauc tranvajs eju pie durvīm nu pat jau kāpšu iekšā, bet viena tante kas stāvēja visu laiku no manis pa gabalu pagruž mani malā bārbrauc pār manu kāju ar savu somu uz riteņtiņiem uzķāpj uz pirmā pakāpiena, pagriežas un jautā krievu valodā A KURŠ NUMURS TRANVAJAM. Man pat nebija vārdu lai kaut ko teiktu, apgriezos un iekāpu pa citām durvīm.....
reizēm liekas ka tiem pensionāriem ieslēdzas viens taisnais virziens un pa sāniem vispār neko neredz tikai mauc uz savu mērķi............

Meiteneem, kuras te saka, ka taas zhiperiigaas vecenes, kuras veikalos gruustas, skrien utt., tramvaju pietiraas teelo nevariigaas - a juus ejat vinaam nopakal, ka zinat, ka taas ir taas pashas, kuras sabiedriskajos chiikst, ka grib seedeet?!? Kaapeec visas tantinjas tiek baaztas vienaa maisaa?! Logjiski, ka ir zhiperiigas, veselas , bet ir arii nevariigas, shvakas tantinjas, kuraam ir probleemas ar kaajaam!!! Un kaa jums nav kauna taadaam atteikt vietu, jo juus, redz, arii maksaajat tos 50santimus?!?

Sissi-cik labi pateici-taa jau laikam arii ir!Daudz taisniibas visaa par tiem aarzemju "veciisiem"!Vini brauc uz dzimteni nomirt ar lielaaku naudinu(pensija,iekraajumi)un dziive liekas rozainaaka!
Man te arii nesen nomira viens onkuliitis-106gadi!Straadaaja liidz pat 90 gadiem par advokaatu!
Tie vecie laudis pie mums nav tik kaskiigi,jo dziive tomeer ir labaaka -noteikti.

Gāju uz stockmann un atcerējos,ka stockmann trakajās dienās,visām tantiņām sāpes un nevarigums izgaist un grūstīties spēks pietiek cik uziet! Un vēl nesen redzēju skatu,kur veca tantiņa līda pari ceļa barjerai tā,ka nemaz neliekas,a aiziet līdz gajeju parejai gruti. Esmu pieklajigi audzinata tapec nevarigos laižu sēdēt,bet visiem pensionāriem novēlu būt tik pat ņipriem kā manam kaimiņam(šogad nomira 106 gados),kurš vēl 97 gados pirka jaunus auto,braukāja pa ēģiptēm utt.Bet tas laikam tāpēc,ka dzīvoja un strādāja ASV,nauda bija un dzīvesprieks arī,bet uz dzimteni atgriezās 85 gados.

Par grūtniecēm un omēm braucu trolejbusā un iekāpj krievu ome ar spilgti rozā uzkrāsotām lūpām un sieviete,kura izskatījās apaļīga ,bet ja godīgi ,īsti nevarēja pateikt stāvoklī vai noēdusies, jo puncis nebija diži stingrs. Dzirdu,ome kko bubina,un tad tā pastingri piebaksta man pie kājas un krieviski sāk dot vaļā, ka jāpalaiž grūtniece. Es pajautāju sievietei vai vēlas sēdēt -viņa atteicās.
Uzskatu, ja viņa vēlēsies sēdēt, tad pajautās pati un es arī palaidīšu - neiešu tak katrai kas izskatās ka varētu būt stāvoklī uzbāzties ar savu sēdvietu.
Un tai omei man gribējās pateikt - bļin vēlreiz man pieskarsies, par sevi neatbildu --aaa,tracina man tādas!!!! + vēl tās omes neļauj normāli izkāpt no transporta, lec pretī, ka tik nenokavē.....