Attiecības-ko darīt?

Kapēc vīra tēvs dzīvojās pie jums?

Es domāju, ka vienkārši vajag pateikt šiem āpšiem visu, kā ir.

izrunājies ar vīru!

oi nē- nav labi dzīvot ar veckāmiem, pēc citiem tev nav jāvāc izņēmums ir maziņais, kā nostādīsi sevi tā dzīvosi, sivēnus patriec-tava māja, tavi noteikumi. Atkarībā, cik mazs bērns- var strādāt kaut no mājām,mācīties arī var-estudijas, neklātiene, visu var, ja grib tik jāzin ko grib un jārīkojās.

Vīra tēvs dzīvo te,jo viņam darbs šajā pilsētā.
Ar vīru ir runāts-viņš uzskata,ka tikai es saskatu problēmas.

Nu fors vīrs Tev...

atstaaj viiram beernu un maaju, pati dodies briivdienaas uz paaris dienaam. lai paauklee pats un tad sapratiis, cik daudz laika beerns panjem un ka ziidainis ir pilna darba slodze ar virsstundaam. daudzi viirieshi domaa, ka seedeet maajaas ar beebi ir nekaa nedariishana un domas var izmainiit tikai tad, kad pashi paprovee. tad varbuut sapratiis, ka nav tev ne speeka, ne vareshanas pavilkt visu vezumu.

Jūtu līdzi, grūta situācija. Uzskatu, ka jaunajam pārim ir jādzīvo atsevišķi un jāveido sava dzīve. Ar vecākiem ir dzīvot grūti tad, kad ir jau izveidojusies sava ģimene. Manuprat, tas ka vīra tēvam ir darbs, nav attaisnojums, lai dzīvotu kopā ar jums.

Haha.. Kaut kur dzirdēta situācija :) pazīstamas sajūtas! Man bija gluži līdzīgi, tikai bērniņa nebija/nav. Vienīgais, kas mani paglāba no nervu sabrukšanas bija izvākšanās.. Nezinu, kā viss būtu beidzies, ja būtu bērns, jo tanī laikā noteikti nepietiektu naudas dzīvokļa īrēšanai un visu uzturēšanai. Pat mana ģimene to uzskatīja par vājprātīgu, kas tajā mājā darījās! Izvācāmies kopā ar vīru, mums attiecības nostabilizējās, esam laimīgi un gribam bēbi :)

Tu nestrādā?
Manuprāt, viņi uzskata-viņa nestrādā, sēž mājās, auklē bērnu,tātad papildus viņai ir pienākums ēst taisīt, aizvākt aiz mazgāt traukus tīrīt mājas,jo naudu nepelna.
ir daļa vīrieši,kuri nespēj ,nevar aiz sevis aizvākt. var būt viņi neiedomājas,ka Tevi tas aizskar. var būt pasaki viņiem- sarunājam tā,kad pats nomazgā savu šķīvi.
man nav grūti ielikt cita drēbes veļasmašīnā, plīti arī varu nomazgāt. šķīvjus gan riebjas aiz katra mazgāt.
Tev jāapdomā vai Tev vispār nepatīk mājasdarbi ,vai arī nepatīk ,kad jātīra aiz cilvēkiem, kuri nav Tavi paši tuvākie ģimenes locekļi. ja pirmais variants,tad reāli padomā- jebkurš vīrietis gribēs,lai sieviete mazgā traukus, tīra māju. ir jau mums vīrieši ,kuri palīdz visā šajā jomā , bet ir arī tādi ,kuri nepakustinās ne pirkstiņu,jo uzskatīs- es strādāju, nodrošinu ģimeni, bet viņa sēž mājās ar bērnu, tāpēc viņai ir jāpieskata bērns un jātīra māja. viņi jau nesaprot,kad maza bērna pieskatīšana arī daudz laika, spēka atņem.
Tev ir jātīra arī vīra tēva istaba, vai arī Jūs dzīvojat visi vienā istabā.manuprāt,vīratēvam būtu ,tā kā pašam jātīra sava istaba. es nemaz nelīst vīratēva istabā iekšā, jo man tas šķiet kā iekāpšana cita cilvēka privātajā zonā. ja dzīvojat vienā istabā,tad vēl tā, jo ja otrs nemāk aiz sevis savākt, tad bardaku jau kādām jaaizvāc:D
ja Tu pateiksi visu ,ko domā,tad vai viss uzlabosies, vai arī Tev iebāzīs acīs- Tu sēdi mājās ar bērnu, nepelni un Tev ir pienākums to visu darīt. nebūs Tev slinkot un netaisīt ēst utt.:D skarbi , taču tā var gadīties.

Ja Tu iesi no vīrieša prom, tad Tev ir kur iet?ir kas palīdzēs izdzīvot, nopirks ēst, nopirks mazajam, Tev visu nepieciešamo?

Pirms sākt kopdzīvi vajag padomāt.....

Visa problēmas sakne ir tajā, ka katram no Jums (Tev un vīram) ir dažādi uzskati par ģimeni un tās modeli. Viens ir pieradis pie Tevis aprakstītā, kur sieviete ir mājsaimniece .. acīm redzot Tu neesi .. Tava audzināšana ir pieradusi pie savādāka ģimenes modeļa. Runāt un izrunāt ir vienīgais variants .. ja, protams, gribi tur palikt .. PS Metodes runāšanai ir dažādas .. pamēģini citu pieeju ..

Kas attiecas uz vīratēvu .. pirmkārt un galvenokārt jaunai ģimenei ir jādzīvo atsevišķi! Jā, izmisuma brīžos var īslaicīgi kopā padzīvot, bet ne ilgstoši. Bez tam!!! Ja jau Tu visu mājās dari, tad Tev ir pilnas tiesības uzstādīt savus noteikumus mājās! Piemēram, nomestas zeķes iet pa taisno melnajā maisā, nenomazgāts trauks stāv kur nolikts līdz tur sametās pelējums :D Karoče - jāaudzina tie vīrieši .. nav ko izlaist un ļaut sev uz galvas kāpt!

Ļoti patīk Kristas ieteikums! Atstāj šiem mazo uz pāris dienām .. viņi taču arī ir atbildīgi par mazo! Bieži vīrieši nesaprot cik grūti ir ar mazo! Viņiem vajag palīdzēt to saprast :D

Vienreiz biju bērnu uz ~2h atstājusi bērnu "opītim un omītei"- bet man sāka zvanīties, lai nāku mājās, jo bērns raudot.
Man ir ļoti neizturama šī "drūzmēšanās"-nemitīgs haoss un bardaks apkārt,ko viņi uzskata,ka man esot jāvāc, jo esesot sieviete neatkarīgi no tā,ka tagad kopju bērnu,jo man liekas,ka palikuši tie "krievu laiku" uzskati,ka sievietēm jāvar viss. Runājot par ēstgatavošanu un telpu uzkopšanu-pēc būtības man patīk gatavot ēst un sakopt, bet tagad man tam nav laika, un tāpēc es tā klusiņām "aiz muguras tieku "nodirsta" ".
Ja es ietu prom, man būtu kuriet, bet vai vīrs nāktu ar mani, nezinu,jo man liekas,ka viņš ir tāds pārāk ģimenisks un pieradis pie šī "pūļa",jo audzis daudzbērnu ģimenē. Es esmu vienpate-man nepatīk tik daudz cilvēku apkārt, man gribas mieru,klusumu un savu kārtību dzīvesvietā.

Un dēļ šī visa , ir pasliktinājušās attiecības gan ar vīru, gan ar viņa vecākiem. Ar vīru,jo viņš nesaprot, par ko es visu laiku cepjos, jo viss taču esot labi, ar viņa vecākiem ar vien neitrālākas un neitrālākas attiecības man...Un dažbrīd liekas,ka vīram attiecības ar viņa vecākiem arī tādas nekādas, jo viņi grib, lai visu laiku esam pie viņiem/ar viņiem un ja es negribu to, tad viņi apvainojas un domā, ka es vīram bez maz vai neļauju ar viņiem pavadīt laiku.

Manā izpratnē pārim dzīvot ar vecākiem - tā ir traģēdija. Jā, vecvecāki var pēc savas vēlmes nākt palīdzēt, pieskatīt bērnu, bet ne dzīvot kopā, tas ir lemts neveiksmei. Problēma ir tajā, ka tavs vīrs, acīmredzot, problēmu nesaskata. Vai vīra tēvs nevar dzīvot atsevišķi? Vai tas ir naudas jautājums?

Tev ir pēcdzemdību depresija... nu liec mīksto....

Man gan ir paveicies ar vīra( drauga) vecākiem, jo kad viņi saprata, ka ēst gatavošana nav mana stihija un man tas dziļi riebjas , tad pasmējās un tagad man katros svētkos tiek dāvinātas pavārgrāmatas, bet nu tas tā ar humoru...

Kad mazias bija maziņš, mājās tiešām bija laņģis, likās ka nekad neko nevaru paspēt un viss ir pakaļā, BET nu tas ir tāds periods, kuram jāiziet cauri, līdz ko mazias kļūs patstāvīgās( pēc rakstītā sapratu ka vēl ļoti mazs) , visa šī situācija nostabilizēsies...

Arī man ar draugu bišķiņ pabojājās attiecības, jo viņš gāja uz darbu, bet man nebija spēka ar visu tikt galā vienai mājās un krītu panikā, raudāju, jutos drausmīgi...

tad nāca otrais grūtību vilnis, kad abi strādājām amiņu darbos, mazias bija par mazu lai ietu bērnudārzā un tad nu strādājām uz maīņā un uz maiņā pieksatījām bērnu... tas bija kā vāveres ritenī....

Bet tad viss sāka nokārtoties, mazais sāka iet dārziņā, pēc pus gada es nomainīju darbu, pret tādu kur stabils darbalaiks.... un mazais arī ir patstāvīgs, pats ēd, pats ģērbjas, pats iet uz tualeti, nav vairs bebīšu lietas... un nu jau sāku pat gatavot un atrodu laiku arī mājas sakārtošanai utt...

Attiecības ar draugu arī tagad ir ļoti labas, atkal ejam uz pasākumiem, domājam kopīgas izklaides utt... un viss nokārtojas... :)

Tā ka galvu augšā... galvenais likt mīksto ja kāds ko pārmet, jo tikai tu zini reālo situāciju un savu laika trūkumu, un ja kāds ko pārmet, pasaki "ja, nu ja tā tad , varbūt lūdzu vari palīdzēt?" Un ar vīru viss nokārtosies pats no sevis, bet ar laiku...

Es vakar arī aizdomājos-kāpēc viņš nedzīvo atsevišķi?! Bet lielākoties,tas pašlaik ir naudas jautājums,jo pa dzīvesvietu vidēji 180ls mēnesī, jo ņemts nekrīzes laikā kredītā. Tas kredīts arī ir problēma-ja tas nebūtu, tad dzīvotu atsevišķi.

Nu jaunai ģimenei nav jādzīvo ar vecākiem. NAV. tas nav normāli. Dabā tā nav iekārtots. Tā ir visu problēmu sakne jau sākotnēji. Paši vien vainīgi,ka pieļāvāt šādu situāciju. Nav te ko čīkstēt - aizies vecāki, atgriezīsies miers mājās.

Bēbim tik 2 mēneši.