Forever alone?

Es laikam gan nevarētu,bet ja tu jūties laimīga un piepildīta,tad kāpēc gan ne?

Protams, ka var! Mēs esam stipras arī bez viņiem.
Bet diemžēl, daži apstākļi ir piespieduši mūs alkt pēc vīriešu uzmanības, klātbūtnes utt.
Un vīrieši diez vai iztiktu bez sievietēm, jo viņi ir kā izbadējušies vilki, kā pārgatavojies ābols... pff, man galīgi iet ciet jau! :D bet domu jau Jūs sapratāt, noteikti.

Jāpiebilst, ka par vīriešu uzmanību nesūdzos, nereti sanāk iepazīties ar jaukiem puišiem, bet manas domas nemainās vienalga...

es tā nevarētu, bet tas tikai viens, mans viedoklis :)

Es domāju, ka kādu periodu noteikti tā var dzīvot un būt laimīga tāpat, bet man ilgtermiņā noteikti kaut kas pietrūktu. Bet, protams, labāk būt laimīgai bez vīrieša, nekā attiecībās tikai ķeksīša pēc.

es arī nevarētu :D

mans uzskats ir,ka īstermiņā var,bet tomēr pienāks brīdis,kad sagribēsies ko nopietnu un skaistu. :) es nevarētu uz mūžīgiem mūžiem būt bez vīrieša un laimīga.man viņu tomēr vajag. :) gribas būt mīlētai un lolotai un patīk sex. :D
es domāju,ka šī Tev ir aizsargreakcija līdz brīdim,kad satiksi jauku,foršu čali,kurā samīlēsies. :)

Es uzskatu, ka nevar, ilglaicīgi noteikti nē!

Varbūt kādu laiciņu Tu jutīsies labi viena, bet agrāk vai vēlu Tava māja paliks tukša, un gribēsies kādu blakus, kas Tev atbalstīs, uzklausīs, un pats galvenais mīlēs!

Tāpēc izbaudi tagad brīvību, bet kādreiz, kad satiksi savu īsto, esmu pārliecināta, mainīsi domas par 100%!

Acīmredzot, Tu esi apdedzinājusies, un neesi satikusi savu īsto vīrieti! ;) Bet noteikti reiz tādu satiksi! :)

Dzīvosi viena un laimīga līdz dienai, kad kāds ķēms savaldzinās un nolemsi, ka laikam beidzot atkal jāpamēģina un uzķeries uz pilnīgu kretīnu. Tad domāsi, ak es muļķe, man tak no laika gala bija taisnība, ka nevajag man nevienu.. visas šīs sāpes un vilšanās, bet drīzāk jau tagad palaid garām lādzīgas iespējas.

Tas nemaz nebūtu man. Man vajag kādu, ko mīlēt. Citādi palieku īgna. :D

Es pati nevarētu, bet es ticu, ka tas ir iespējams. Tas ir atkarībā no cilvēka.

Man vajag kādu, ko mīlēt. Citādi palieku īgna.

Man tas pats :D

Dzīvosi viena un laimīga līdz dienai, kad kāds ķēms savaldzinās un nolemsi, ka laikam beidzot atkal jāpamēģina un uzķeries uz pilnīgu kretīnu. Tad domāsi, ak es muļķe, man tak no laika gala bija taisnība, ka nevajag man nevienu.. visas šīs sāpes un vilšanās, bet drīzāk jau tagad palaid garām lādzīgas iespējas.

+

Tas ir tikai posms ,kurā tu vīrieti uztvēri kā savu īpašumu,stādot savas prasības,ultimātus,noteikumus..bet nu es tāds pats brīvs cilvēks kā tu,bet es nepieprasu neko no otra..vārds mīlestība,ir tas,kad tu neko neprasi no otra..bet vienīgi dod..un ja tu dod=saņemsi pretī vairāk to pašu..ja nesaņem tad tā ir brīva izvēle palikt vai aiziet.Katram cilvēkam šajā dzīvē ir brīva izvēle.Viss notiek pēc brīvas izvēles..ja kaut,ko prasi no otra tā vairs nav mīlestība,tas ir parasts ego,kurš rokās tur saldu konfekti un negrib viņu pazaudēt,un ja pazaudē tad brēc..un apbižojas pats uz sevi..mīlestība nekad nebeidzas un nevar beigties ar sāpēm..jo mīlestība kā tāda ir vienīgi gaišas emocijas..

Māja jau tukša tuvākos padsmit gadus man nebūs, mazais jau skraidīs :D Tāpēc jau arī no apkārtējiem tāds kā spiediens, ko es viena esmu, bērnam tēvu vajag, bet nedomāju, ka bērnam būs labāk, ka "tēvs" ik pa laikam mainīsies, un es sāpināta kkur mājās sēdēšu...

Cumshot, nevienā brīdī nevienu vīrieti neesmu uztvērusi kā savu īpašumu :) vienmēr, kad vīrietis grib atpūsties viens - lūdzu - ej un dari to, neesmu nekad ierobežojusi nevienu uzstādot savas prasības, dažreiz pat draudzenes teikušas, kā es varu tā vienu viņu laist vai vienalga. Jā, griezsirdīga mēdzu būt, bet neizrādu to, jo tā jau ir mana problēma, ne jau vīrieša, ja vien nav dots iemesls man tādai būt :)

Ilgtermiņā noteikti nē. Seksam tak tāpat vīrieti vajag. :D Un labāk jau vienu uz ilgāku laiku samācīt, nevis katru reizi mācīt jaunus triliņus kā tev tīk. :D

Kad salauzta sirds vai gars - loģiski, ka lauzēja dzimums tiek aizstumts maliņā uz periodu, kad nevienam neko nevajag.

Bet, ja tu tā vari, tad tā ir tava izvēle. :) Diezgan daudz jau ir tās, kas iemācās sadzīvot ar savu kaķi tik labi, ka nevēlas vīrieti vairs.

Ja ir bērns, tad jau loģiski, ka negribās, lai tie tēvi mainās, bet tas tak nenozīmē, ka vispār noliedz vīriešus, ne? Varbūt kāds tomēr būs ''pa ceļam'' un pārdomāsi. :) Nevar paredzēt, kas notiks un ko satiksi.

Ja jautājums ir, vai sieviete var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi VISPĀR bez jebkādām attiecībām ar vīriešiem (es domāju emocionālā un seksuālā ziņā), tad nē - tā nebūtu pilnvērtīga dzīve, nevienā līmenī skatoties.
Bet neprecējusies, bez ilgstošām attiecībām, bet baudot regulāru vīriešu uzmanību un tā teikt sakarus - jā!

Es pati - nē. Man dzīves vērtību piramīdas pamatā ir ģimene (vīrs,sieva, bērni)

kāpēc tu domā, ka būsi sāpināta?

Ja nesāpināsi viņu, viņš nesāpinās Tevi! Ļoti piekrītu Cumshot viedoklim par attiecībām, brīvību!

Izskatās, ka kāds Tevi ir sāpinājis, un tagad Tu centies pierādīt visai pasaulei, ka vari būt viena.

Bet vai tad Tev to vajag? Dzīvo, nebaidies, ļaujies, tici sev un nedomā, ka Tevi kāds sāpinās!