man bija tā, ka visu laiku kamēr vēl dzīvoju kopā ar vecākiem un bija regulāra un normāla ēšana, biju pat ļoti tieva, bet tad pienāca tā diena kad meita gāja lielajā dzīve uz kopmītnēm un noēdās :D vakariņas, pirmajā kursā, normālas netaisīju, našķi, našķi, našķi :D
bet tagad jau esmu trešajā kursā un beidzot arī esmu nostabilizējusi savu ēšanu. un tagad esmu, manuprāt, normāla. šādi man patīk, ir kur ieķerties, bet nav tā, ka kaut kur ir par daudz. protams, vienmēr ir tas, ka gribas kaut kur nu drusciņ, drusciņ mazāk, tad es gribētu nedaudz, nedaudz, nu ļoti nedaudz ciskas, tajās vietās, kur viņas saskaras. un man šķiet, ka man ir paranoja ar manu zodu :D sēžot pie datora, bieži vien paglaudu un pārbaudu vai viņš man tur sakrunkojies. tad nu es varu pieminēt, ka gribētu to dullumu dabūt nost ( ja man tāds ir) :D