Kādas jūs bijāt skolas laikā un tagad??

Skolas laikā visādi gāja - gan mani apcēla, gan pati apcēlu.. Aktīviste nekad neesmu bijusi, kaut vēlētos par tādu kļūt. Pašlaik, kad studēju 1. kursā, mainījies ir tas, ka cenšos būt laipna pret visiem, smaidīt sabiedrībā pat tad, kad pašai nav garastāvokļa u.tml. Cenšos nest pozitīvismu vairāk nekā to darīju agrāk.

1. - 6. klasē bija mums draudzeņu bariņš, varbūt kādas sešas meitenes, gan strīdējāmies, gan ļoti labi pavadījām laiku. Neatceros, lai mums būtu tāds spilgti izteikts populārs vai nepopulārs klases gals, tas tiešām mainījās ik pa dienām. :D Vienreiz izdomājām nerunāt ar vienu meiteni visas klases meitenes, citu reizi jau atkal pret mani bija tāda attieksme. Bet to laiku atceros ar smaidu, liekas tā bērnišķīgi mīlīgi.

7. - 9. klase - nekad ne pirms, ne pēc šī posma nebiju sastapusi tik iedomīgus, pašpārliecinātus cilvēkus, kuri visur grib ielīst un būt par līderiem, visus citus apceļot, tik lielā skaitā. Tā gaisotne bija nepatīkama, lai arī ar vairākumu bija/ir neitrāls kontakts, tomēr cilvēki nebija "mani", izņemot vienu meiteni, kas bija laba draudzene. Ap to laiku man sākās visādas problēmas, kas līdzinājās depresijai.

10. - 12. klase - nebija nekāda siltā klases gaisotne, bet arī vēsa nē - visi vairāk savos bariņos sadalījušies, neinteresējoties par citiem. Mēs ar labāko draudzeni bijām divas, ļooti jautri piedzīvojumi kopā bija, bet 12. klases beigās sāka kontakts jukt. Tad sapratu, ka arī citi klasesbiedri ir labi cilvēki. Tagad, kad satieku pāris no viņiem, reizēm liekas, ka foršākas sarunas nekā tad, kad mācījāmies kopā.

Jāsaka, ka citu cilvēku neliela apcelšana (ja sākumskolā primitīvāka, tad vidusskolā vairāk kā sarkasms vai pasmīnēšana) bijusi visās manās klasēs.

Cumshot-forshi piedziivojumi Tev :D
Es skolaa biju diezgan populaara+bad girl,arii tagad esmu visnotalj atveerta,komunikabla & pa lielam vienalga par citiem,vnk esmu forsha :D

Tā arī sakentojāmies,ka sapratām,ka muļķu starp mums nav:D

Par pašu skolas dzīvi nav vērts stāstīt,tur grāmatas un filmas par to varētu uzņemt,bet
atceros skolu mainot,klasē iegāju 1mo reiz,skatījos pie kā lai apsēžas,un 1ns tikai normāls likās uz visu klasi,pie šā arī apsēdos.Pēc nākošā starpbrīža atnāku skatos mana soma izlietnē un ūdens iekšā tek...:D Tur tikai 1ns variants kurš to izdarīja../es neko..šis ņirdz /aiznākošais starpbrīdis šis atnāk apsēžas blakus un uz galda priekšā viņam visas viņa grāmatas klades vāki uz pusēm saplēstii un sakrautas kaudzē pus metra augstumā kā makulatūra:D/ šis neko/.. es ar nopietnu seju vēl viņam-ja zinātu kurš to varēja izdarīt noteiktu pateiktu.:D

Pamatskolā bija grūti sevi pierādīt jau tādos normālākos gados (7.-9. klase), jo visu lomu nospēlēja tas, kādi tev vecāki, brāļi, māsas, kā mācījies pirmajās klasītēs, un, ja gadījās kāds gudrs klasesbiedrs, tad izaugsmes iespējas praktiski nekādas, lai kā sevi pierādītu, labākais akli bija un palika labākais, kaut citi jau sen bija tikuši viņam garām.

Vidusskolā mācījos citā skolā, beidzot bija iespēja sevi pierādīt, gan sportoju, strādāju skolēnu domē, dziedāju korī, skolā biju liela aktīviste, draugi bija daudz, viss bija forši :)

Tagad joprojām esmu diez gan aktīva, arī studiju laikā tāda biju, vairs gandrīz ne miņas no kautrīguma un sevis nenovērtēšanas, zinu, ko dzīvē vēlos sasniegt un apzinīgi eju uz savu mērķi.

Un tomēr, arī man jāpiekrīt viedoklim, ka tie daži lielie izlēcēji pamatskolas gados šobrīd nekas nav, nav spējuši ne studijas pabeigt, ne darbu atrast... Nezinu, vai tur baigā likumsakarība ar skolas gadiem, bet tomēr...

Līdz 9.klasei tikai izcēlos savā klasē, jo vienmēr pastāvēju par savu viedokli un biju pretējā fronte it kā "klases krutajam" čalim, kam visi citi džeki skrēja pakaļ, tāpēc dažreiz bijām labi draugi, dažreiz ienaidnieki, jo tas čalis apcēla citus par visu kaut ko, tad es vienmēr aizstāvēju un devu pretī.

Vidusskolā aktīvi darbojos skolas pašpārvaldē, biju arī prezidente, tāpēc mani ziņāja visa skola, bija arī sīkās ienaidnieces ar kurām skolā strīdējos, tāpēc zinu, ka tās sīkās mani ienīda. Varētu teikt, ka vidusskolā tiešām biju populāra, taču nekad neesmu to izmantojusi, lai būtu ļauna un riebīga.

Augstskolā vairs nedarbojos nekur aktīvi, bet nu ja mani kāds lekcijā nokaitina, tad varu arī skaļi, ko pretī pateikt, jo savu viedokli aizstāvu vienmēr.

Es vienmēr ar visiem draudzējos un man bija vienalga, no kuras "šķiras" cilvēks ir. Pati vienmēr esmu bijusi teicamniece, čakla un kārtīga, bet tā kā biju kopā ar citas skolas populāro puisi, tad apgrozījos populāro bariņā, kur bija gan forši cilvēki, gan tādi, kuri man nepatika. Bet kopumā bija forši - katru nedēļu ballītes, visādi pasākumi, bet tik un tā biju teicamniece :)
Tagad īpaši neesmu mainījusies - cilvēkus nešķiroju, esmu komunikabla ar visiem, tikai puisi sev blakus - ballīšu zvēru un populāro tipiņu gan vairs nevēlos.. tas arī bija mūsu šķiršanās iemesls :)

Biju bičīga :D Vēl joprojām dažreiz esmu. Ā un vidusskolā vēl biju resna. :D

Skolas laikā es biju anarhiste, biju diezgan pret sistēmu un to apspiestību kas valdīja. Man vienkārši bija garlaicīgi tur, tādēļ izklaidējos kā nu varēju, pārsvarā darot blēņas.

Tagad savukārt esmu mazliet piezemētāka, ne tik ļoti pa gaisu, bet joprojām esmu pret sistēmu, stereotipiem un aizspriedumiem kas valda sabiedrībā.

Skolā ar visiem bija normālas attiecības, biju klusā un kautrīgā, bet reizē arī neitrālā. Mums tur bija vairāk pa grupiņām sadalījušies - mēs ar draudzeni un vēl dažiem bijām paši par sevi. Draudzējos i ar krutajiem, i ne krutajiem. Paldies Dievam, nekad neesmu apcelta vai pazemota. Dažiem klasesbiedriem gan tā nepaveicās.

Tagad esmu kļuvusi drošāka, bet ne diži sabiedriska. Lieki teikt, ka liela daļa skolas laiku krutie nekur tālu nav tikuši. Ir vairāki, kas ar gadiem kļuvuši par normāliem un komunicējamiem cilvēkiem, par to prieks. :)

s;akumā biju teicamniece,tad sākās tīņa gadi un nu pašas saprotiet :D tagad varu tikai nožēlot to,bet nu savā ziņā forši,ka tā jo nebūtu tagad ko atcerēties :P vien';igi mācīties paralēli varēju gan. nekāda populārā skolas caca gan nekad neesmu bijusi un neesmu arī nekad gribējusi būt

Visus skolas gadus biju skaļa meitene. Es vienmēr esmu bijusi skaļa, runātīga, aktīva utt.
Ir gājis visādi skolā, bet īstenībā neko nenožēloju, jo tas viss ir bijis kā mācība turpmākajai dzīvei.

Skolas laikā biju klusa, kautrīga, nemācījos ļoti cītīgi, bet vienmēr man bija labas atzīmes. Par laimi, mums klase bija draudzīga-izstumta tika tikai meitene, kura zaga. Šobrīd arī nekas nav mainījies-turpinu būt klusa un kautrīga. :)

Pamatskolā man nebija vispār nevienu draudzeņu , ja gadījās savārīt sūdus , tad tādus kurus skāra arī pārējos, protams neatzinos, ka pie tā biju es vainīga. Tad es ar puišiem vairāk sarunājos.
Vidusskolā ja kādai kaut ko vajadzēja uzreiz līda man klāt, tad es ātri pateicoties čatiem iemācījos drukāt un vispār patika viss kas saistīts ar datoriem. Un klasesbiedrenes to izmantoja.
Augstskolā sapratu, ka bez draudzenēm neiztikt, kaut vai tos pašus mājas darbus no kā norakstīt. Tad nu uz kādu laiku ar dažām ietusējos :D

Pamatskolā bija teicamniece, bet tādēļ nebiju atstumtā, man tāpat bija daudz draugu, kaut abi vecāki bija skolotāji tajā pašā skolā:D. Nebiju iedomīga un arī tagad neesmu. Nekad neiesaistījos meiteņu intrigās un nenostājos kāda pusē. Biju draudzīga ar visiem un mani cienīja, tāpat kā es cienīju citus. Vispār tas bija ļoti foršs laiks, ko atceros ar prieku. Pēc tam vidusksolā nebija tik forši, lai gan ir labas atminas arī no tā laika.

Ha, nu par sevi varu teikt, ka biju ellee un speeju atgriezties! Mees ar labaako draudzeni visus 12 gadus tikaam nezheeliigi nosmietas par visu iespeejamo, par izskatu, par to kaa ejam, runaajam, eedam, pat elpojam.. Nudien, nebija nekaa taada, par ko mees netiktu nosmietas! Ja vairaak pavecaas, tad klases miiljie zeeni arii starpbriizhos mums sleepa mantas un shad tad arii vareejaam sanjemt kaadu stipraaku dunku! No taa laika man palicis taads neliels unexpressed resentment! Mums kopaa daudz darvas podu izeests! Bet tagad? Nu neko, abas esam vieniigaas no saviem bijushajiem klasesbiedriem ,kas veiksmiigi iekaartojushas savu dziivi citos kontinentos, diemzheel arii muus abas shkjir okeaans! Kaa ar vinjiem? Liela dalja apbeernojusies, citi pa UK vai vispaar neko. Kad buushu LV, labpraat aizietu uz salidojumu, tikai lai paraadiitu, kas es esmu ;)

pamatskolā biju starp populārajām mūsu klasē, bet mēs nebijām daudz tā, ka nevar spriest :D vidusskolā pārsvarā tusējos ar savu draugu. vsp skolas laiks man nelikās baigi labais. pašai personīgi vidusskola riebās. besīja visas cacas un es sāku tusēties un nekaunējos draudzēties ar nepopulārajiem cilvēkiem. draudzējos un kontaktējos ar visiem.

Pamatskolā draudzējos un tusēju tikai ar puišiem. Meitenes pārsvarā mani nodirsa, aprunāja aiz muguras, sauca par mauku un blah blah blah. Vēl joprojām skaidri nezinu, kāpēc tā, jo vispār viņām neko nebiju nodarījusi. Daudz ballejos, pīpēju, dzēru, par mācībām bija diezgan pohuj. Pašai nedaudz kauns par to posmu tagad.
Pārejot uz vidusskolu, nomainīju skolu, ar laiku paliku normālāka, sāku cītīgāk mācīties, jo sapratu, ka tā pašai būs labāk. Vēl jo projām čomojos ar puišiem, beidzot ieguvu vienu ļoti labu draudzeni, jo viņa bija līdzīga man raksturā. Tagad arī man viņa ir labākā draudzene. :)
Daudzām meitenēm tik un tā nepatiku, huj zin kāpēc.
Tagad mācos augstskolā, nekas diži nav mainījies. Lielākā daļa draugu, paziņu ir vīriešu dzimuma pārstāvji. Vienīgi esmu kļuvusi sievišķīgāka, neesmu vairs tāds tomboy. Meitenes kaut kā vairs mani tik ļoti neienīst- varētu teikt, ka drīzāk īpaši nepievērš uzmanību. Ir labāk. :)

Leģendām apvīts brīnumbērns

biju pie klusajiem bērniem, man neinteresēja tā visa pliko krāniņu zīmēšana uz tāfeles un smiešanās, ko citi darīja. tādēļ atceros, ka par mani uz tāfeles zīmēja karikatūras:D tad jau bija sāpīgi, bet tagad nāk smiekli. daudz sāpīgu brīžu bija skolā, sakarā ar atstumšanu dēļ tā, ka nesmējos par stulbiem jokiem.bet visu laiku jau nebija viss slikti, bija melnā strīpa :D