Kādas jūs bijāt skolas laikā un tagad??

Klusa.
Pamatskolā biju viena no izstumtajiem, no tās pieredzes iemācījos būt pilnīgi patstāvīga un justies labi viena pati. Vidusskolā jau mainījās klase un bijām visi draudzīgi neitrāli. Attiecības nebija ciešas, bet normālas un draudzīgas. Uz skolu vienmēr gāju kā uz darbu- ar mērķi iegūt to, ko man piedāvā . Nekad neiesaistījos skolas dzīvē un pasākumos. Ar skolotājiem gan vienmēr bijušas labas attiecības, nekad nav bijuši konflikti.
Vidusskolā mana reputācija bija konkrēta: ļoti gudra. :) Tāda pati bija augstskolā.
Salidojumus nekad neapmeklēju, jo ciešāku draudzību esmu saglabājusi tikai ar 2 meitenēm: vienu no pamatskolas, otru no vidusskolas.
Smieklīgi ir, kad rādu skolas laiku bildes saviem draugiem, vīrietim: viņi smejās, ka man bijusi Frankenšteinu klase. Šausmīgi puiši un tikpat anonīmas, neizskatīgas meitenes. Bet izstumtā toreiz biju es.
Jāatzīmē gan , ka lielākā daļa bijām gudri jaunieši, jo skola bija ļooti prasīga.

Kopš tiem laikiem esmu ļoti, ļoti izaugusi : man ir cita pašapziņa, uzskati, viedoklis, neiedomājami bagātāka dzīves pieredze. Ar to laiku mani nekas nesaista.

Skolas laikā biju priekšzīmīga, centīga, klusa, par zubriku arī šad tad saukāja. Lai gan toreiz nebiju vēl tik pārliecināta par sevi, jau tad man bijusi stingra pārliecība nedarīt to, ko dara vairākums. Arī tad es dikti nemīlēju "baru", "bara lietas", dažādas jēlības ar prikoliem par skolotājiem, stundu bastošanu utt. Nemīlēju būt kā visi, jo tādā veidā tu pazaudē sevi, savu individualitāti. Paldies maniem vecākiem, kas iepotēja man šo pārliecību kopš mazotnes, tāpēc tik tiešām varu lepoties ar to, ka nedarīju daudzas sliktas un necilas lietas, ko pusaudži mēdz darīt bara ietekmē.

Tagad mans raksturs ir stabils kā nekad, jo pateicoties augstskolai, manam vīram, darba specifikai u.c. ietekmīgiem cilvēkiem, esmu izaugusi ar pilnu pārliecību, ka katrs cilvēks var būt par individualitāti, ja spēj saglabāt savu gribu un tēlu, neskatoties uz mūsdienās esošo visatļautību, snobismu, cinismu un stereotipiem.

Oii, savus pamatskolas gadus atceros kā briesmīgu murgu. Atnācu tāds zaļš lauku skuķis ar teicamām atzīmēm, brillēm un pārāk garām kājām uz Rīgas vidusskolu un biju apsmiešanas objekts nr. 2. Par mani vairāk cieta tikai cita klasesbiedrene, bet laikam vina jau pie tā bija pieradusi un neskrēja uz tualeti raudāt, kā to darīju es :D Bet nu ok, tas man bija šoks - kāpec visi tagad mani apsmej, vecajā skolā taču tā nebija. Kādu gadu, 2, gāja šitā, pēc tam, nezinu, vai izaugām visi no tā, vai es mainījos, bet man sāka uzrasties arī draugi un vidusskolā jau es pati biju riktīga badass :D Bet līdz ar to nāca arī (kā es tagad domāju) vēlme atriebties par saviem pārdzīvojumiem un sāku apcelt citus. Tagad liekas, ka tas bija tik ārprātā bērnišķīgi priekš 9., 10. klases... Kopumā videnē īpaši vairs neizcēlos, nebiju ne starp gudrīšiem, ne lejasgalā. Nekad īsti nemācījos, bet atzīmes bija labas, īpaši valodās. Eseju rakstīšana pēdējos 2 vidusskolas gados bija vienīgie mājasdarbi, ko darīju.
Tagad, augstskolā man ir savs stabilais draugu pulciņš, kas nereti tieši tā arī ir pateikuši, ka es esot tas kodols, kas visus saveda un satur kopā. Cilvēki, kas nav tā iekšā mūsu kompānijā arī nereti aicina uz ballītēm, piesēžas papļāpāties, nu vārdu sakot, pēc vidusskolas standartiem laikam būtu populārais skuķis. :D Un tāpat kā senāk, ne tikai mācībās, bet dzīvē vispār, piekopju haļavas principu. No tā gan gribētu tikt vaļā, bet esmu, ak vai, cik ļoti par slinku.

Spotorno

tu izklausies pēc tā vienīgā cilvēka, kurš aizgāja uz kādu stundu, ko visi nolēma bastot :D

Chanely-gribeeju pateikt -loti patiik tava jaunaa profila bilde!:)
Es biju populaara ar to ,ka biju dviinis!Mees abi ar braali ,loti patikaam visiem-skolotaajiem ,skoleeniem!Bijaam taadi,vareetu teikt, interesanti!Es biju taada laikam "pa vidu visur" meitene!Man bija draudziigas attieciibas ar visiem!Draudzene bija viena -taada nopietna -no pamatskolas laikiem!
Esmu noteikti vairaak pieskaitaama pie liideru grupas ,ejot cauri dziivei...!Esmu daudz drosaaka sabiedriibaa,kaa skolas laikos!Noteikti sevi nevaru pieskaitiit pie loti gudraam sievieteem,bet "izeju cauri" tiiri labi ar to ,ko zinu!:D

*Roze*, jā, vidusskolā bija tādas reizes, kad patiesi klasē atrados es un vēl 1-2 cilvēki, bet citreiz tikai viena :)

No 7-9 klasei biju populara un diezgan traka. Slikti macijos, starpbrizos mani vareja satikt pipejot, kaveju skolu. Nebiju jau nekada nelabveliga vai ka, man vnk labak patika patuseties ar kadu, nobastot kadu stundu, jo vienmer biju uzmanibas centra un nenoliedzami man tas patika. Turklat man bija ari tada pati labaka draudzene ar kuru mes gazam kalnus. Vidusskola es ari biju diezgan populara ne tikai sava klase, bet ari starp paralelklasem. Protams, tas bija pateicosties manam izskatam un attieksmei pret dzivi.
Atceros, ka skolotaji teica, ka sita bastotaja nekur talu netiks. Tapat ari teica mans tetis. Tapec man bija dubult gars pieradit citiem, ka es ko varu. Tas man ir veiksimigi izdevies. Stradaju laba amata, labi izskatos un dzive eju tikai uz augshu. Laigan es vel joprojam dzili sirdi esmu ta traka meitene, tomer man zb visa ta parspileta uzmaniba un sobrid man labak patik sedet majas. Vecums dara savu.

Biju klusa, kautrīga. Bet daudzi puiši man teica, ka ar to izceļos. Bez piepūles saņēmu labas atzīmes, nezubrījos, reizēm pat nenācu uz skolu, lai vienkārsi atpūstos. Man bija mazvērtības kompleksi, lai gan uzmanības netrūka. Ļoti zemu sevi vērtēju.
Augstskolā pilnīgi mainījos, paliku ļoti atvērta, daudz ākstījos, bet tad sapratu, ka eju pretrunā ar savu būtību. Agrāk, klusa būdama, sapņoju, kaut varētu būt sabiedrības dvēsele, bet vēlāk, iegūstot pašapziņu, sapratu, ka nemaz negribu būt skaļa un ārkārtīgi ekstraverta.
Tagad esmu nobriedusi un man patīk būt tādai noslēpumainai :)

Spotorno, Tu esi skaista!

Spotorno

no manas puses tas nebija kompliments :D

Emmanuelle

man arī ir talants tikt cauri dzīvei ar to, ko zinu :) bet ne jau sliktā nozīmē. Vnk vnm ir veicies :)

Roy, paldies :)
*Roze*, es sapratu.


Cik atminos līdzīga diskusija kaut kad bija nesenā pagātnē, tur arī bija interesanti skolas dzīves pārstāsti, par to, kā kurš ir mainījies :)

Biju klusāka un tāda pa vidu- ne pie krutajiem, kuri tiešām bija izlēcēji gan pamatskolā gan vsk., ne arī tajā grupā, kurus reāli nolika zemāk par zemi, normāla meitene, gudra. Tagad ir lielāka pašapziņa, esmu atvērtāka, komunikablāka, agrāk centos turēties vairāk maliņā. Uz klases salidojumiem bijusi neesmu, nav vēlmes uz tādiem doties, ar tiem, kuriem bija normālas, draudzīgas attiecības skolas laikā, uzturam arī šobrīd kontaktus.

Nu japiebilst, ka vienmer esmu bijusi starp puisiem, ar meitenem ipashi netusejos, jo musu klase visas bija baigas daamas, bet es vairak ka tads choms, vislaik dauzijos apkart dzekiem un uzvedos loti brivi. Man nebija problemu uzlist uz galda ar sampja pudeli klases vakara un dejot, vai staigak klases ballites peldikji un lekt udeni, dzert sotus, smieties, stastit nepiedienigus jokus, but atklatai utt. Parejas meitenes bija daudz atturigakas.

Esmu un biju viduvējība. Mācījos ne sliktāk un ne labāk par pārējiem.Nebiju populārākā ,bet tusējos ar populārajiem. Augstskolā mani uzskatīja par dievgosniņu, dažiem likās,ka es alkoholu nekas neesmu lietojusi :D Tagad arī sanāk radīt pirmo iespaidu labu, pareizu. Bet realitātē esmu vidējs darbininieks, ne nabags, ne bagāta, ne glīta , ne neglīta.

Emmanuelle, paldies ;)

Pamatskolā sitos pa vidu, mani neapcēla, bet es arī nemēdzu apcelt. Patika kauties ar puišiem, parasti puiši arī bija tie, kas mani ķircināja, bet ne apsmēja. Līdz pat vidusskolai! :D
Vidusskolā nebija draudzīga klase,tā nekad nav bijusi jau no pamatskolas laikiem, bet tādu briesmu stāstu man šķiet nav. Vidusskolā visi tādi daudzmaz pieauguši palikām, tādi nopietnāki.

Lai gan vidusskolu pabeidzu pirms diviem gadiem, jūtu, ka neesmu neko mainījusies.

Man tikai 6 mēneši kopš vidusskolas beigām pagājuši, bet šis tas ir mainījies. Esmu komunikablāka, te vairāk esmu es viena, nevis kā vidusskolā, pamatskolā - vienmēr draudzeņu bariņā.
Pēc dabas esmu klusa, mierīga, bet vienmēr manas draudzenes ir bijušas tās klases populārās, ballītes, utt. Ja tā padomā, izteikta apsmieto, grāmattārpu, nūģu, utt. gala manās klasēs nekad nav bijis. Visi draudzīgi , bet sadalījušies pa bariņiem pēc interesēm, kopīgas valodas.

Tagad man ir palikušas tās pašas divas vidusskolas draudzenes un universitātē ir 2 draudzenes un kādas 3-4 labas paziņas, cik nu lielā mērā te es par tādām varu saukt. Ā, viena lieta, kas mainījusies, te man ir daudzi puiši -paziņas, daudz vairāk nekā skolas laikā.

Mani skolasbiedri ir kļuvuši mierīgāki, vairs nav vidusskolas standarta katra piektdiena Koijotos vai Radio bārā, tagad visi studē, vairāk pievērsušies mājas ballītēm.

Pamatskolas un viduskolas laikā mums bija tāda forša kompanija no kādiem 10 cilvekiem, kas visu laiku turējās kopā. Tusējāmies, darījām visādus nedarbus, bija nenormālakie joki, tagad ir ko atcerēties, man pat dažreiz uznāk tāda kā nostaļģija. Bet arī joprojām cenšamies tikties, kopā svinēt dzimšanas dienas. No tā bara arī esam četras labākās draudzenes, kas 1 x nedēļā ofic tiekamies.

Nu nevar norakstīt visus "populāros", un "nūģus" ar "zubrilām" celt slavas gaismā :D tas nav nevienai personīgi, un es neesmu izteiktā "highschool bitch" :D
Esmu bijusi pavidu pamatskolā. Savā bariņā vidusskolā, laikam kkādos "vidēji populārajos" :D atzīmes visiem labas, bet tomēr kopā bastojām un ballējām :D Un tagad augstskolā,katrs dzīvo savu dzīvi, protams, ir savi cilveki, bet tas ir tāds visai lietišķs kontakts... gribot, neribot man šķit, ka vide,lielā merā, ja ne maina, tad ietekmē cilvēku, un vismaz es tur kur jūtos "visgribētākā" esmu arī visatvērtākā

luīzeluīze uzmanīgi ar izteicieniem :D