Kā jūs pārdzīvojat attiecību šķiršanos ?

Jā, katras attiecības ir kā mācība, lai pilnveidotos nākamajām attiecībām, līdz kamēr atrod īsto.
Un tad tu tādā veidā arī mācies no savām kļūdām.

^^ - nē nu šitik skaisti formulētas domas par attiecībām! :D (iefano par ^^ ) :D

Es teikšu tā, ka aizmirst nevajag! Vajag pieņemt faktu, ka neesat vairs pāris. Es, piemēram, atceros skaistos mirkļus, kas bijuši ar katru no manām ex .. ne visus, protams, bet daudzus. Tie mūs padara par labākiem cilvēkiem un reizēm skaistās atmiņas ir tas, kas spēj uzlādēt pozitīvi tumšā dienā.

Es sevi mierinu ar teikumu:"Mums kopā bija tik daudz skaistu mirkļu! Tomēr pienācis laiks katram iet savu ceļu".

Pieņemt, sadzīvot, piedot, neturēt ļaunu prātu, atcerēties tikai labo no attiecībām un nākotnē nepieļaut uzkāpšanu tam pašam grābeklim. Dzīve turpinās! Ņem no tās dotās mācības un pilnveido sevi, lai satiekot to īsto, esi viņas cienīgs un gatavs ..

Sameklē plāksteri!
īstenībā tikai un vienīgi citas nodarbošanās un visu kas atgādina par viņu-ārā misenē, telefons dzest, socialie tikli dzest. Paies laiks, pāries, atjaunosi sakarus ja vajadzes

Es izlikos, ka viss ir ok, lai viņš nezinātu, ka man sāp :D bet mājās viena paraudāju. Sabiedrībā smaidīju kā saulīte un vēl pat gadu pēc šķiršanās daudzi nezinaja, ka esam šķīrušies, jo redz es tāda laimīga esot :D

sievietes ar vīriešiem tiešām mainās lomām? :D

Dakteri, Tu tā kā skuķis :D
Tā jau tu neaizmirsīsi viņu, ja turpināsi kontaktēties. es ar ne vienu no saviem bijušajiem nekomunicēju, viņi ir pagātne, un šobrīd pilnīgi tukša vieta, domāju, ka tad kad man būs 80, pat vārdus neatcerēšos. :D

Jā, vienam palikt nav labi. Kā cenšos ķerties klāt mācībām vienatnē, tā sāku gruzīties :D
Es vēl neesmu iekšēji patiesību pieņēmis, vēļ vakar ar -ex sarakstījos par nākotni! C'mon! :D

Raudāju, tusējos, iedzēru, atkal raudāju, kamēr palika vieglāk, un tagad jau pavisam labi, ir izsāpēts, izraudāts :) Nu dzīvoju savu dzīvi (l)

pārdzīvoju, ierokoties līdz kaklam darbos, lai mazāk brīva laika, ko pavadīt ar sevi vienatnē un drūmajām domām

Esmu, esmu normāls čoms. Pat varbūt nedaudz vairāk kā normāls :D Nebaidos par pabūšanu vienam. Vienkārši kārojās atrast beidzot ko īstāku un piemērotāku sev. Problēma, ka gaidīt man nepatīk! :D

dakter.. izklausies normāls čoms... dabūsi arī normālu beibi.. 22 gados jau vecpuisis nepaliksi.. :D

pieņem to kā faktu, ka jūs vairs neesat kopā. apdomā jūsu attiecības un saproti, ka viss ir cauri. neceri, ka jūs atkal būsies kopā. esmu sapratusi, ka cilvēks pārdzīvo tik ilgi par izjukušajām attiecībām, kamēr viņš vēlas būt ar to cilvēku vēl kopā. kad tu atradīsi citu, ar kuru veidot savu turpmāko dzīvi, tad arī aizmirsīsies šitā. pavisam jau neaizmirsīsi, bet galvenais, lai bijušo nemīli vairāk par esošo, jo savādāk tev attiecības neizdosies.

Pirmkārt, tā ir mukšana no realitātes! Labāk iemācīties ar to tikt galā! Otrkārt, topošam dakterim tas īsti nebūtu labi :D

Es arī daudz dzēru un izklaidējos... bet man tas bija no priekiem :) Aizskaloju pagātni :)

es daudz dzēru,nopietni!
Visp eju izklaidēties!

šodien abi parunājām un sapratām - mēs vienkārši nebijām radīti viens otram. Kaut kā iekšēji kļuva daudz vieglāk :)

Šī jau man nav pirmā reize, diemžēl. Protams vēlāk saprotu, ka īsti jau nekā nebija, ka labi vien ir, ka tā sanācis, bet tomēr vienreiz gribās kaut ko ''īstu''. Nav man izmisums, bet tomēr vēlētos satikt sev piemērotu sievieti.



PS. Tās kuras grib man rakstīt, droši! :D :D

Bet, ja godīgi, tā arī notiek. Ar visiem, kas ko tādu kādreiz piedzīvojuši. Iebāzt galvu spilvenā un piņņāt - kurš gan to nav piedzīvojis? :) un pēc tam tikai ar laiku saprotam, ka viss, kas notika, bija tieši tā, kā bija vajadzīgs :) Un satiekam kādu citu, ļoti piemērotu cilvēku, lai beidzot baudītu īstu mīlestību.

un ko tad Spunģīt, vajadzēja ieteikt? ej karies? tā ir normāla atbilde, jo tikai tā varēs aizmirst otru cilvēku. protams, sākumā būs grūti un nedosies tas viss tik viegli, bet ar laiku. tas nenozīmē, ka tagad jāsēž iebāztu galvu spilvenā un jāpiņā un jāpiņā.