Nav iespējams izrunāties ar vīrieti. Jo viņš nerunā!!

419

Reģ: 29.01.2009

Parasti diskusijas netaisu, bet izlikšu tomēr savu sāpi šeit.

Viss attiecībās ir labi, kad man ir labs noskaņojums. Tad arī viņš ir pozitīvs, smaida, jokojās utt. Bet, kad man uznāk grūtuma brīži, kas pēdēja laikā ir arvien biežāk, es gribu ar kādu parunāt. Bet viņš tiešā vārdu nozīmē klusē. Kad es prasu, kāpēc viņš neko nesaka, kā viņš domā utt. Viņš vnk pasaka - man nav ko teikt, nezinu, ko lai pasaka. Un tas mani dzen izmisumā. Dēļ tā sāku dusmoties, ka viņš nerunā; sajūta, ka viņam nekas neinteresē par mani. Un, kad es gribu izrunāties ar viņu, kāpēc viņš nerunā, viņš atkal nerunā!!! :D Tas mani tik ļoti uzvelk!! Es nesaprotu, esmu stāstījusi un uzticējusi viņam savas problēmas, kas saistās ar ģimeni, cerībā, ka viņš pateiktu, ka viņam mani ir žēl, nu - lai būtu tā sajūta, ka tavs mīļotais cilvēks tevi saprot. bet nekā - viņš noklausās un klusē. Saku jau domāt, ka es esmu jocīga. Un vīrieši tādi vienkārši ir! Bet es tā nevaru, man patīk runāt. Un problēmas, kas ir attiecībās, ir jāizrunā. Viņš parasti it kā apvainojas, pasaka "ko tad man teikt, tu jau visu esi pateikusi", ielien gultā, pagriež muguru un viss. Un tad beigās paiet laiks un saka, ka viņs nespēj dusmoties uz mani, samīļo un turpina izturēties neka nekas nebūtu bijis. Bet es nevaru to izturēt!!! Ka lai piedabūn viņu runāt?! Vai arī man ar to jāsamierinās. Unjāiztiek ar emocionālo atbalstu no draudzeņu puses?

Jāpiebilst, ka viņš bieži saka, ka mīl mani, mēģina visādi iepriecināt (bet materiālā ziņā), lutina utt. Bet emocionālo atbalstu tomēr no viņa nesaņemu.. :/

16.10.2012 19:12 |

lauvens

787

Reģ: 11.04.2009

Mani arī nereāli kaitina tā klusēšana tad, kad vēlos izrunāties. Un tad, kad n-tāko reizi jautāju, kamdēļ viņš klusē, beigās izspiežu atbildi, ka nezinot ko atbildēt! Nu super vnk! :D

17.10.2012 12:31 |

❧♡❧

3966

Reģ: 29.01.2009

da vinji visi ir kosmosaa dziivojoshi viirieshi :D
tik jautajums kur mes pashas dzivojam? :DD

17.10.2012 12:29 |

Vietējā

222

Reģ: 10.08.2012

UN ES DOMĀJU, KA MAN VIENĪGAI TĀDS KOSMOSĀ DZĪVOJOŠS VĪRIETIS...

17.10.2012 12:19 |

Puuce

328

Reģ: 14.10.2012

Vienmēr, kad mēģinu parunāties, jūtu, ka jau pie trešā vārda viņš kaut kur galvā uzkruķī savu kosmisko radiostaciju un klausās to, ne mani.

Šis laikam visprecīzākais apzīmējums tam, kas notiek vīrieša galvā :D

17.10.2012 11:58 |

pride and prejudice

2151

Reģ: 02.04.2011

*fui, cik nesmuki, pasTkastītē (jā, man bija ļoti būtiski to izlabot)! :D

17.10.2012 11:44 |

mmm`

1906

Reģ: 05.04.2009

Man liekas, ka tie klusējošie vīrieši patiesībā ir kiborgi :)

17.10.2012 11:37 |

Riot

3615

Reģ: 01.09.2009

Ja manam iestājas nerunājamais, es visu laiku uzbrūku ar jautājumu "Pasaki, kas notiek?", kamēr viņam apnīk un pasaka. Ja man ir kašķis, viņš mēdz klusēt, bet tas ir tikai gadījumos, ja viņš jūt, ka kašķis būs pāri malām. Bet tā principā mēs ļoti daudz komunicējam un mēdzam pārspriest visādus notikumus un esam nosolījušies, ja kaut kas nepatīk vienā vai otrā, tad izstāstīsim (šo punktu es vienmēr pārkāpju, jo man patīk turēt dusmas sevī).

Bet es zinu tādus, kas nerunā un viss, kaut izstiepies.
Es domāju, ka tādos brīžos noder taktika nogaidīt un pēc pāris dienām vienkārši paprasi, kā viņš uz to raugās. Neticu, ka tad arī vīrietis sēž un klusē.

17.10.2012 11:07 |

sema

419

Reģ: 29.01.2009

prieks, ka tieku sadzirdēta :D

jā, man arī tracina, ka kaut ko stāstu, ka man gājis, ko šodien sadarīju. Un tad viņš pats baigi labā noskaņojumā pasaka kaut ko ap tādu tēmu - "kura sērija mums jāskatās nākošā?" :D

it ka smieklīgi, bet tajā brīdī ir dusma :D

bet, kad viņš runa par savu auto vai moci, tad gan man jābūt uzmanības pārpilnai un jājūsmo līdz ar viņu :D

un es vnm nosolos, ka nākamreiz vnk pieņemšu, ka viņš tāds ir, neko sliktu jau nedomādams :D bet nesanāk, jo atkal uzdod tas pa nerviem :D

17.10.2012 11:05 |

pride and prejudice

2151

Reģ: 02.04.2011

Āāāāā, šitas mani riktīgi kaitina! Arī man ir gadījies vīrietis, kuram savstarpēji dialogi par attiecībām, to, kas varētu būt labāk, kā ir forši rīkoties un kā ne tik forši utt., ir tukša skaņa. Vienmēr, kad mēģinu parunāties, jūtu, ka jau pie trešā vārda viņš kaut kur galvā uzkruķī savu kosmisko radiostaciju un klausās to, ne mani. Kaut gan tēlo, ka klausās. Un tas mani padara fucking traku! Jo vairāk viņš tā uzvedas, jo izmisīgāk man gribas tapt sadzirdētai, rodas nogurdinošs un kretinējošs apburtais loks. Vai dažreiz, kad vienkārši stāstu kaut ko, manuprāt, būtisku un man nozīmīgu, viņš pēkšņi pajautā - hokejs šovakar bija pussešos vai pusastoņos un pēcāk izmisušām acīm man jautā - par ko tu ārdies?

Vienmēr apņemos, ka nākamreiz, kad viņš man aizelsies un mirdzošām acīm stāstīs kaut ko par savu hobiju, pēkšņām bērnības atmiņām vai pavadīto dienu ar draugiem, es arī pajautāšu - nez, mans žurnāls šodien jau bija paskastītē vai vēl nē? Bet man nekad nepietiek dūšas tā izdarīt. :D

17.10.2012 10:55 |

Lolita

1021

Reģ: 19.05.2011

Manējais arī nerunā. Es varu pinkšķēt, kaukt, aurot uz viņu, bet viņš vienkārši klusēs. Protams, samīļos, iedos buču, bet reizēm vajag tā,lai parunājas..

17.10.2012 10:46 |

^^2

1603

Reģ: 22.06.2012

Pieņem, ka ir pietiekami liela vīriešu daļa, kas vienkārši nerunā par savām problēmām un nekomentē citu problēmas. Tādi viņi vienkārši ir izaudzināti un pie tā pieraduši. Intravertie tipiņi .. Sadzīvo, vienīgais, ko vartu ieteikt ..

17.10.2012 10:33 |

khmm

385

Reģ: 29.01.2009

Es gan esmu ievērojusi, ka tad, kad man kas uz sirds vai kašķīgais noskaņojums, tad manējais klusē, negrib strīdēties, neielaižas ar mani, nezina ko teikt utt. Lai ko es teiktu kā pret sienu. Bet, kad es neesmu uzvilkusies un nekas nav noticis, tad viņš mīl analizēt visu līdz saknei un pēdējai sīkuma simtdaļai un tas ikdienā citreiz pat mazliet nogurdina. Apgrieztā psiholoģija. Tāpēc kad es gribu izrunāties es klusēju, jo zinu, ka viņš meklēs ceļus, analizēs, neliksies mierā, ko es dažreiz arī tikai gaidu :D.

17.10.2012 09:54 |

Viva Voleros

2494

Reģ: 29.01.2009

ui.. an gan pagadījies tāds, kas labprāt parunājās un uzskata, ka viss ir jāizrunā... vispār tāds mākslinieciskais tips.. tiem jau patīk rakstīt dzeju un runāt visādas muļķības.. :D

17.10.2012 09:53 |

Lancaster

7497

Reģ: 29.01.2009

es pati bieži klusēju. parasti ir sajūta, ka tam otram nemaz negribas nekādas atbildes, bet tikai izrunāt savu sāpi/emocijas. Nepatīk man tās psihoemocionālās drāmas, nogurdina.

17.10.2012 09:33 |

Sany

8272

Reģ: 29.01.2009

neredzu saistību starp tavas ģimenes problēmām (ja pareizi sapratu tev un taviem vecākiem) un jūsu neizrunāšanos. nu mans draugs arī neko tā baigi nesaka, ja es sastrīdos ar savu mammu. nē nu galīgi jau neklusē, bet nu nav tā, ka mani uzriez baigi mierinās utt, lai gan es to tā neizrādu.
par runāšanu par mums par kādām problēmām, to labāk pie kādas glāzes stiprāka dzēriena. tas notiek reti. nav tā, ka mēs tagad katru otro dienu dzertu. laikam jau to problēmu arī vēl nav, jo tikai nesen sākām dzīvot kopā.

17.10.2012 09:27 |

Cumshot

803

Reģ: 11.06.2012

Patīk tāda,kas stāsta,jo ja tev interesē meitene tad interesē arī viss,ko viņa saka.Un stāsti par to cik lielu sienāzi šodien redzējusi,ka viņai istabā ielidojis tauriņš,kurš tur dzīvo vai vēl kaut,ko tamlīdzīgu,varu stundām no vietas šādus stāstus klausīties patīk:)

16.10.2012 22:38 |

Mamzell'è

689

Reģ: 15.09.2010

E esmu nerunātāja.
Man riebjas, ka visas problēmas - lielākas un mazākas - čalim vajag izķidāt, izrunāt, izanalizēt, bla bla bla. Nu cik var.
Man patīk pašai ar visu tikt galā. Jo tā runāšana, nedod Dievs žēlošānās otrai pusei, man šķiet padara cilvēku vājāku.
Gribi, lai tevi samīļo, paprasi un samīļos. Vienkārši.

16.10.2012 21:36 |

Puuce

328

Reģ: 14.10.2012

Man ar nu jau bijušo draugu bija tā - es viņam kaut ko stāstīju - tā pat nevis problēma, vienkārši kaut ko. Kad biju pastāstījusi, sekoja klusums, un viņš man ar tādu trulu skatienu saka: "Paskaties, kādi tomātiņi smuki, sarkani". (Mēs bijām virtuvē, un tur uz galda bļodā tomāti stāvēja) :D :D Tajā mirklī es tā nožēloju, ka biju muti atvērusi, un vispār kaut ko teiusi. :D

16.10.2012 21:26 |

sunscreen

3379

Reģ: 29.01.2009

Kaut kur es tavu draugu saprotu. Man liekas, ka cilvēki taisa problēmas tur, kur to nav. Tas nozīmē, ka citi cilvēki tur, kur tu sacepies par kaut ko, vispār neredz neko diskutēšanas vērtu. Līdz ar to tavam draugam par to nav, ko teikt.
Es uzvedos līdzīgi, bet pluss ir tas, ka mēs ar draugu esam līdzīgi. Es par "problēmām" tikai pasmejos vai, ja tās tieši uz mani neattiecas, norobežojos. Ar tādām problēmām, kuras tikai es pati varu risināt, piemēram, skola, darbs, es arī pati tieku galā, nesaprotu, kāpēc draugam tur būtu jājaucas. Jā, es var pačīkstēt, ka daudz jāmācās, nevaru paspēt utt., bet tā taču bija mana izvēle, es pati plānoju savu laiku un savā ziņā pati esmu radījusi šo problēmu.
Vārdu sakot, ņem to visu (dzīvi) vieglāk un necepies tik daudz :)

16.10.2012 21:22 |