pirmkārt, tu nedrīksti likt mainīt viņam darbu. iespējams, šis ir viens no iemesliem, kādēļ viņš uz laiku ir atlicis jautājumu par jūsu kopdzīves uzsākšanu. viņš droši vien domā tā- ja man jau tagad liek mainīt darbu un krīt ar to uz nerviem, kad mēs vēl nedzīvojam kopā, tad, kas pie velna būs, kad mēs dzīvosim kopā?
nedrīkst nevienam cilvēkam neko uzspiest. ja jūsu domas sakdrīt ar laiku-ok, bet, ja nē, tad vai nu pieņem to vai šķiries. tev patiktu, ja viņš tgd teiktu, ka viņam nepatīk vnk, ka tu tur strādā un lai tu ej strādāt, nezinu, kādu darbu, bet, piem.m, kurš tev riebjas vai tu neko nezini tajā jomā. tev patiktu?šaubos..kāpēc tik daudzas uzskata, ka viņu viedoklis nu ir tas svarīgais, bet vīrietī pa neieklausās. NĒ, pat nepajautā, ko viņš par to domā, neuzklausa, nerunājot par ieklausīšanos.
par kopdzīvi, iepriekšminētais ir viens no iemesliem. otrs - vinš ir pieradis pie savas māmiņas un vēljoprojām tup pie viņas bruņčiem. neesi jautājusi, kāpēc ar citām nav sācis dzīvot kopā?cik ilgi ar tām bijušajām bija attiecības?
un jā, man ir tā, kā saka Effy, kad es uzrakstu savu bēdu, redzu, kas uzrakstīts, pārdomāju pati savu teikto, un skaidrāk redzu situāciju.
iesaku autorei nepieprasīt visu, kas ienāk prātā, bet parunāties. parunāšana neizpaužās ar iesākumu-es gribu, lai...
bet pajautā, ko viņš par to domā utt. vsp tas ir zem mana goda jautāt vīrietim, kad mēs dzīvosim kopā. pie tam vēl uzbāzties ar šo domu nepārtraukti. tas ir tāpat kā sievietei lūgt vīrieša roku. tu savādākā veidā to vari izzināt. daudz ko tu jau esi sabojājusi, jo tgd vismazākā tēma par jūsu kopā būšanu viņam atsauks atmiņā visu, ko es esi pieprasījusi, lūgusi utt.pajautā viņam iemeslus, kādēļ tika atlikta šī jautājuma risināšana, ja jau pati uzprasījies. izdabūt no viņa laukā tos iemeslus.
182
