Zinu, tagad ir jāpriecājas par to, ka vismaz darbs ir, bet tas man nepatīk, ne kolēģi, ne atmosfēra. Pagaidām nestrādāju savā specialitātē. Kopš 18 gadiem strādāju oficiāli, gan ar mācībām apvienoju, gan pa vasaru, gan pa 6dienām un 7dienām. Nu, jaunību neizbaudīju. Manuprāt, tieši tas man tagad uzdzen riebumu uz jebkādu darbu. Tagad atkal sāksies studijas, man ir kārtējais jaunais darbs, nezinu, kā lai šoreiz apvieno. Varbūt pat to negribu. Man ir dziļš besis. Raksturs man ir tāds, ka man patīk vadīt, nevis kāds man skatās uz pirkstiem un komandē. Līdz vadīšanai man vēl tālu, bet ko darīt tagad- paņemt pauzi un nodoties studijām vai cīnīties tālāk?