Tīri intereses pēc - kāpēc cilvēki atkārtoti skatās filmas, pie kurām viņiem jāraud?
Es šo filmu arī ilgi nevarēju saņemties noskatīties, kaut kā nevilka. Kad sanāca, neraudāju, taču bija gan nedaudz skumji (? pat nezinu, kā to pareizi nosaukt), jo asociēju ar kaut kādiem saviem dzīves notikumiem. Otrreiz noteikti negribētu skatīties, jo man filma nepalika atmiņā ar, piemēram, sižetu, skaistām ainām vai skaistu mūziku, vai ko tamlīdzīgu, kas dotu vērtējumu tieši filmai. Varu atcerēties tikai savas nepozitīvās emocijas, kuras parādījās salīdzinot filmā redzēto ar dzīvi un kuras nemaz nevēlos atsvaidzināt.