Alakahols

man vīrs gandrīz nemaz nelieto alkoholu, pa retām reizēm viesībās kādu vīna glāzi, taču mums abiem patīk kolekcionēt vīnus.

Man visa mana 21 gada dzīve ir bijusi jāpavada kopā ar alkoholiķiem (izņemot pēdējos 3 gadus). Māte alkoholiķe, viņas veči alkoholiķi, viņas brālis bija alkoholiķis (par laimi izglābās no šīs bedres ar sievietes, kuru ļoti iemīlēja - palīdzību). Un ir tieši tā - labāk mukt, lai cik riebīgi, patmīlīgi vai kā savādāk tas liktos - bet šajā gadījumā visprātīgāk ir domāt par sevi, savu veselību, labklājību. Alkoholiķim tiešām nevar palīdzēt, Tu vari teikt ko gribi, darīt ko gribi, ja viņam nebūs gribasspēka, tad kkad norausies no ķēdes tpt.
Par laimi, nu mana dzīve ir iegrozījusies labās sliedēs, draugs ļoti maz lieto alkoholu, pati arī, vairs īpaši nekontaktējos ar alkoholiķiem no pagātnes. Bet ir rētas - un kādas vēl. Īpaši jūtu, ka būdama tik jauna - esmu ar diezgan vāju nervu sistēmu, man šķiet, ka tas ir dēļ pagātnes pārdzīvojumiem.
Tā kā saņemies - domā ne tikai par viņu, bet par sevi. Kāda būs jūsu nākotne, ja viņš nemainīsies? Ko nāksies piedzīvot Tev un jūsu bērniem?

Jaunākajā "Annas psiholoģija" ir tieši raksts par vīriešiem kuri dzer. Paziņa, kuram patīk pašam iedzet teica, ka dikti labs raksts.

Galvenais ir tikt vala no tadiem cilvekiem, ja pasi sevi nevar kontrolet, tad jau ta ir atkariibas, tas pats ar smeketajiem, un uzskatu, kad labak ir smeket, dzert daudz kafiju, est daudz sokoladi, neka lietot daudz graddigos !

Un izradas kad mana ex-puisa gimene ir ta sauktie zuupas, gan maate gan tevs, tas bija man liels trieciens, gimene ir tik forsha, bet dziive ta notiek, neko padariit nevar...

Leldele lai Tev veicas tikt no tada puisa valà !

Un Leldele, ja nesanāk palīdzēt, tad met mieru. Jo bieži vien domāju, ja mana māte tēvu būtu pametusi, tad mana bērnība būtu jaukāka, mammai būtu veseli nervi un man nebūtu visu mūžu jākaunas. Padomā par savu nākotni un bērniem.

Paldies, Sunset, palasīšu.

Alkohols ir problēma ļoti daudzās ģimenēs.
Tas ir sāpīgi noskatīties kā ne tikai pieaugušie, bet jaunieši noved sevi līdz tādam līmenim, kad nevienu dienu nevar atteikties no iedzeršanas no sākuma, līdz piedzeršanās stadijai. Un tā katru dienu.
Visvairāk izteikti tas ir lauku miestos, lai cik skumji tas būtu. Te jaunieši vienkārši baros nodzeras, tā izklaidējoties.

Paldies, meitenes, par padomiem un labajiem vārdiem!

Mēs abi bieži vien iedzeram kādu vīniņu vai aliņu pēc stresainas dienas. Nedomāju, ka tas ir kas traģisks. Jo dzeram ar mēru, nu katrā ziņā ne jau līdz normālam reibumam vai grīdai.
Bet es zinu cilvēku, kurš mēnesi ir skaidrā, ir sakarīgs, asprātīgs un strādīgs... un tad noraujas - dzer šņabi kādas 4 dienas, nevar normāli pastaigāt, muld muļķības, brauc augumā, apkauno sevi un ģimeni. Tā ir atkarība. Diemžēl šis cilvēks ir mans tēvs. :(

Disaster, iepriekš jau atvainojos par kļūdām.
personīgi tagad arī Tev, saprotu, ka krīt acīs :D bet nav jau nekas traģisks, rakstīt māku!

Leldele - es Tev tiešām novēlu būt stiprai un tikt vaļā no tāda drauga.. Padomā - priekš kam Tev tas viss ir vajadzīgs - tā uztraukšanās un cīnīšanās ar vējdzirnavām, ja Tu tajā pašā laikā varētu būt laimīga kopā ar kādu citu, kuŗš mācētu mīlēt gan sevi, gan Tevi.

Man skiet normali, ja cilveks vakarinu laika vai pec vakarinam izdzer divas vai vienu glazi ar vieglo alkaholu (vins vai alus). Jo seviski labi ir viins vakarinju laika, kas palidz sagremot maltiti, nesaskatu neko sliktu. Bet mans ex-puisis lietoju alkaholu biezi. Piemeram, ir weekends un dodamies pie draugiem uz balliti - stabili tiek idzerts daudz, kad pat kajas knapi neturas un vel nakamaja diena no rita pie celas un jau atver alus pudeli valja un visas dienas laika lidz vakaram izdzer kadas tris cetras pudeles. No sakuma tam ipasi nepieversu uzmaniibu, bet pec tam jau skita, kad vinam ir atkariiba. Meginaju runat ar vinju - uz menesi partrauca lielo dzershanu, bet beigas viss nonaca vecajas vietas. Lidz ar to tas bija viens no skirshanas iemesliem, jo ta dzivot negribeju, ar puisi, kas dzer dien diena vairakas alus pudeles, nevis vienu tikai vakara. Uzskatu, kad alkaholu var dzert, bet ar meru. Te kur es dzivoju piektdienas vakara puisi un meitnes iet uz bariem izdzer pa divam lidz trim mazajam glazem ar alu vai vinu un vienalga sez no kadiem 8-2 nakti baara un pats galvenais ir sarunas nevis izdzertais daudzums....

https://docs.google.com/file/d/0Byx9CXJUx6ltdU5oRjNvTDJMbDg/edit
Palasi šo grāmatu, tev jasaprot, ka tava problēma nav draugs slkoholiķis, Tava problēma ir vēlme alkoholiķim palīdzēt, jo viņam palīdzēt var tikai viņš pats, tu tur vari izstiepties vai sarauties, nekas nemainīsies.

Leldele - sorry, bet nu IEMĀCIES RAKSTĪT!!!

Nu jā, tad jau ne es viena savā nelaimē. Mūžīgi, jau es tā sliktā, neļauj nabaga puikam izklaidēties u.t.t. Bet nu neko jau viņam neizdarīsi, viņš gribēs, viņš dzers.

Lilla,pilnigi identiskas situacijas

Alkohols pārvērš cilvēku.
Un tik tiešām, ja tā ir par daudz, tad viņš kļūst rupjš, ļauns un prasts, kā jau Lillā teica.
Jā, un to es nesaprotu, kas tas ir, ka jādzer līdz krī, līdz nevar vairs ne piecelt, ne mājās aizvilkt un vēl jālūdzās, lai ceļas utt. :(

Es varu iedzert ballītēs u.tml. Iedzeru tā līdz man jau sāk tā teikt "atvērties" un viss. Mans draugs dzer līdz krīt un es to nesaprotu. Kāpēc uzreiz, lai būtu labi, ir jāpiedzeras kā lopam?! Tad viņš ir kaut kāds cits cilvēks - rupjš, ļauns un tāds prasts.

Vnk tā ir kļuvusi par manu problēmu, ka man nemitīgi jāuztraucas un jādomā, kur ar ko dzer. Vai brauks atkal dzēris
Kas var notikt.
Kapēc neceļ telefonu utt. Vnk pat ikdienišķi sīkumi mani sāk uzvilkt, esmu nervoza.
Un, kad viņš ir nedzēris, viss ir labi. Protams, es runāju ar viņu par to, stāstu, kā uzvedies, ko muļķīgu teicis, bet, kā redzu, nekas nelīdz.

es nebūšu ar tevi, jo tu dzer.

kā redzēts dzīvē, bieži vien sievietēm tas būtu jāiemācās pateikt,jo vēlāk cieš pašas, bērni, viņu nervi.