Tuvība citu cilvēku priekšā

Man ar nepatīk publiska mīļošanās, tas ir kkas tikai divu cilvēku starpā!!
Un bieži vien tiešām tas tā arī no malas izskatās, kā izrādīšanās!
Bet par to darbiņu gan nav forshi, ka viņš tā pateica_
tā nevajadzētu būt, ka Tavs mīļotais tā domā un vēl saka citiem, par to smejoties!!:/

njā, mums sanāca diezgan līdzīgi. sākumā viņš mani vispār pat neņēma līdzi pie saviem draugiem, kad gāja tusēt. man arī šķita, ka kautrējas savu draugu priekšā būt ar mani. pēc tam pa aplinkus ceļiem man izdevās iefiltrēties viņa kompānijā, bet man pašai tur īpaši nepatika - nejutos gaidīta. tagad kkā ar sakostiem zobiem varu aiziet ar viņu un viņa draugiem kaut kur pasēdēt, bet rociņās sadevušies ar nesēžam un bučoties ar nebučojamies, ja vien nav tā pavairāk paņemts uz krūts grādīgs saturs. tad jau sāk likties, ka esam divatā. :D bet principā - esmu sapratusi, ka mans draugs nav tāds cilvēks, kurš publiski ucināsies. arī sanāk viņam kāds paskarbāks joks, bet es vairs necepjos par to kā sākumā, jo zinu, ka viņš mani mīl tik un tā. arī kāzas negaidu, zinu, ka tik liela uzmanība viņam nepatiks, tāpēc droši vien tā arī neapprecēsimies. dažreiz jau uzsit par to dusma, bet tas vispār nepalīdz. labāk to uztvert mierīgāk, jo kašķēties par tādām lietām ar tādiem cilvēkiem nav vērts - tā mēs viņiem tikai liekam izjust nevajadzīgu stresu un tuvinām attiecības letālam iznākumam. ir cilvēki, kuri ir tik kautrīgi, ka kautrējas pat izrādīt to, ka viņi ir kautrīgi... kaut kā tā.

Parasti jau mēs mīļojamies arī draugu priekšā. Atkarībā no situācijas.
Par tavu darbu gan viņš nesmuki pateica. Mani tas aizskartu. Darbs ir darbs.

No šodienas izrunāšanās arī nekas nesanāca. Pusstundas laikā vienīgais teikums, ko viņš teica - visa viņa attieksme & izteikumi bija neapzināti un viņš ar savu distancēšanos neko man neesot gribējis pierādīt. Wtf? Tad sapsihojās un sāka ārdīties, kaut arī es ar viņu runāju pavisam mierīgi.
Tagad arī sēžam katrs pie sava datora, īsti pat nesarunājamies. Ai, besis.

kā jau teicu.

labāk to uztvert mierīgāk, jo kašķēties par tādām lietām ar tādiem cilvēkiem nav vērts - tā mēs viņiem tikai liekam izjust nevajadzīgu stresu un tuvinām attiecības letālam iznākumam.

redzi, tagad esat sakašķējušies.

Neesmu kautrīga. Ir gadījies smalkās viesībās palīst zem gada un uzsākt demonstratīvu minetu.

hanna! - :D tam nav sakara ar kautrību/nekautrību, tam ir cits apzīmējums. :) no offence

Viņam ir komplekss, par to, ka viņam nav draudzenes ar viņaprāt krutu, foršu darbu. Diemžēl pašapziņas problēmas ir ļoooti daudziem cilvēkiem, ari džekiem, un pirmais, kur tads lohs var censties uzlabot savu pašapziņu ir izvēļēties meiteni, kura viņaprāt ir plauktiņu zemāka, un tad viņu sabiedrība nolikt, tikai pats aizmirst, ka gudri cilvēki pa gabalu redz, ka problēmas ir viņam pašam, kas pazemo meitenei, ne jau meitenei. Jebkurš darbs ir foršs un cienījams, ja tas nav noziedzīgs un pretlikumīgs.
Ja vīrieties draugu priekšā nevar mani paņemt klēpī, sabučot un visiem skaļi pateikt, ka es esmu vinam pati labākā un foršākā, tad man nemaz nevajag tādu kompleksaisnu, padomju garā audzinātu. Es uzskatu, ka vīrišķīgi ri ari uzvilkt maigi rozā kreklu un nekautrēties ne dejot, ne dziedāt, ne paust emocijas. Mums vnk lielai daļai ir drausmīga ģimenes audzināšana bijusi, seksa nav, puikas neraud, emocijas neizpauž, mīļoto cilvēku neslavē utt.

Ir gadījies nolīst kaut kur un pamaigoties. Publiski - nē.