Tikko atnācu no darba, pateicu viņam, ka nāksies izvēlēties, vai nu viņš nedzer vispār, vai es dodos uz Latviju, man biļete ir nopirkta, teicu, ka atpakaļ neatbraukšu, viņš protams uztaisīja nopietnu seju un pateica, ka vairs nedzeršot, pateicu, kādu laiku gribu pabūt viena, tapēc pārcēlos uz citu istabu, laiks pārdomām par visu. Esmu stingri to nolēmusi, jo pirms tam runājām, ka var iedzert bet ar mēru, nu tad šodien pieņēmu lēmumu citu. Man ir spilgts piemērs ar brāli un viņa sievu, viņš arī ļoti dzēra pa brīvdienām, līdz vienu dienu viņa savāca mantas un nu jau gadu viņš nedzer un viss ir labi, uzskatu, ka ja cilvēkam ir stipras jūtas, tad viņš var mainīties.
Paldies protams visām meitenēm par padomiem. Kapēc līdz šim neaizgāju, es atradu savu atbildi, jo labā ir daudz vairāk nekā sliktā, tapēc arī esam kopā. Tusēties ar draugiem viņš agrāk tusēja, tagad tik pat kā to nedara. Ehh... nu ļoti jau daudz tie sāpīgie mirkļi ir bijuši, un protams arī labie... man ir ļoti mīksta sirds es zinu... 2 reizes mēģināju iet prom... nobijos, no jaunajiem glābējiem... un atgriezos. nu es esmu stingri izlēmusi, ja iešu prom, tad nejau pie kāda cita, bet savā jaunajā dzīvē... ar saviem mērķiem.
es zinu cik daudz sievietes cieš attiecībās, bet dažas vienkārši nevar dzīvot bez vīriešiem... un tie labie un jaukie, jau nemaz nav tik daudz...