Kad sāksies "dzīve"?

Man diezgan līdzīgi, ātrāk gribas, lai pabeidzu augstskolu un lai nav jāsavieno mācības ar darbu, lai var tikai strādāt, nevis visādus referātus pa vakariem vēl rakstīt un mācīties brīvdienās:D Jūnijā būšu no tā visa abrīva, bet vai laimīgāka - nezinu, jo gan jau tāpatās neko pa vakariem nedarīšu, jo neesmu nekāda aktīviste un man arī uz daudz ko jāsaņemās.

Cenšos dzīvot tā, lai nebūtu šīs sajūtas " tad, kad.. kaut kad".
Es esmu šeit , šajā brīdī un tā ir mana dzīve, kas ir jāizbauda, jo tā ir vienīgā , kas man dota. Ar šo domu esmu pieņēmusi daudzus izaicinājumus, riskējusi, arī kļūdījusies. Bet man nav žēl.
Cilvēku lielākā kļūda ir kalt lielus plānus un domāt par nākotni, kamēr tagadne netiek izdzīvota.

Patiesībā ļoti labu tēmu esi aizskārusi, jo tas ir raksturīgs lielākai daļai cilvēku. Protams, arī man ...

Dzīvi, kā tu saki, neizjūtu visu laiku. Taču ik pa laikam pienāk tie brīži, nu tādi "mirkli, tu esi tik skaists, apstājies" :) Un tad, jā, tad izjūtu dzīvi, un paliek arī mazliet nākamajām dienām ;)

To dzīves sajūtu vari radīt tikai tu pati. Jā, reizēm tas nozīmē atteikties no virsstundām, lai būtu mazlietiņ vairāk laika, bet tas noteikti ir tā vērts. Pēdējos mēnešus varu teikt, ja patiešām beidzot jūtos dzīva! Bet lai to sasniegtu jārīkojas tev pašai - nevari gaidīt rītdienu, nākamo nedēļu vai algas dienu! Jādzīvo ir jau tagad. Ok, saprotu - darbs ir darbs, bet tu taču strādā, lai dzīvotu, nevis dzīvo, lai strādātu! tad vismaz brīvdienās izdomā kādu aktivitāti, kaut ko jaunu, lai būtu enerģija nākamajai darba nedēļai! Aizbrauc pie dabas ar vīrieti, iedzeriet vīnu jūras krastā marta vidū, sarīko kopīgu meksikāņu ēdienu gatavošanu ar draugiem vai sex and the city skatīšanās maratonu ar draudzenēm! Ir taču tik daudz ko darīt!

Man ir lidzigi ka Chanely (un man skiet, ka tas ir vienigais veids, ka to darit) - dzive jaizdzivo mirklos. Laime nav ilgstoss stavoklis, ta sastav no mirkliem, kas ideala gadijuma ievelkas.
Apstadini laiku ap sevi konkretos mirklos - parsvara jau to prasas pie dabas, bet varbut kadam ta ir ari pilseta. Vislabak tas izdodas neierastos apstaklos, arpus ierastas vides. Apstajies, padoma, noverte, apzinies, priecajies, dzivo talak.
Man skiet, ka konkreti tava gadijuma darbs no tevis prasa par daudz. Vai tu katru dienu esi tik nogurusi, vai tie ir kaut kadi iznemumi?
Vel ir variants rakt gariga plaksne - intereseties par kadu virzienu. Siem cilvekiem dzives jega ir gariga joma.

Viss griežas pa vāveres riteni, īsi sakot, un gribētos nedaudz izvelties no tā :) bet tā viss ok, tikai gribas kādas jaunas, dzirkstošas pārmaiņas, lai vēl labāk varētu just to dzīves garšu.

Man ir tā pati problēma...

Ikdienas rutīna. Man no tā pat mazliet bail, bet nu lielākajai daļai iedzīvotāju tā ir, darbs-mājas, mājas-darbs. Bail nākotni nodzīvot pēc šīs shēmas.
Gribētos dzīvot tā uz pilnu atdevi, bet no otras puses ir jānovērtē to, ka esam veseli, un brīvdienas jau arī ir :) tad nu var arī veltīt laiku sev, hobijiem , mājas kārtošanai :d nu labi te nu atkal ne pārāk pozitīvajam. Tomēr jācenšas domāt tikai to labāko ;)

Jāizbauda process, jo proecess virzietos uz kaut ko, manuprāt ir tas labākais, vērtīgākais, interesantākais, pamācošākais. Un tas, ka atnāc mājās no darba un aizmiedz ir normāli, jo tagad ir tāds laiks, arī es jūtos nogurušāka nekā tas ir rudens sākumā, vasarā, pavasarī. Un es domāju, tu taču nestrādā vairāk kā 167, 168, 176 stundas mēnesī izteikti fizisku darbu? Tātad tu strādā tāpat kā mēs vairums, un sūdzēties nudien nav ko. :)

Man liekas,ka es izdziivoju katru minuuti-vai taa ir viegla ,vai gruuta,bet ar taadu domu-izbaudiit man doto laiku ,ar pilnu atdevi!Man kaadreiz darbs saakas 5am un beidzas daudz veelaak ,ka esmu paredzeejusi-kaadreiz pat staadaaju vairaak ,kaa 8 stundas ...tomeer vienmeer ir laiks-veeleesanas, savest sevi kaartiibaa pec darba!Es pat neatceros,kad buutu iekritusi gultaa ar visaam dreebeem,nenomazgaajusies...taa man liekas ir nolaidiiba pret sevi-ja ir laiks uzlikt kosmeetiku,tad noteikti ir jaabuut laikam to nonemt!

nu es domaaju, ka ir starpiiba starp straadaat dazreiz bik vairaak par astonjaam stundaam un nostraadaat 16 stundas. dubults, ne? peec paaris meeneshiem taadaa ritmaa es gribeetu paskatiities, vai visas buutu tik apziniigas un nonjemtu nost to kosmeetiku vai dreebes. deru, ka kaada reiziite izspruktu. :P daudzas noteikti seit zina, kaa ir, kad diennaktii sanaak paguleet labi ja cetras stundas, jo ir vairaaki darbi vai maaciibas apvienotas ar darbu. ilgterminjaa tieshaam saak pazust dziives jeega, jo juuties kaa vaavere ritenii. lai gan - eedushais needusho nesapratiis.

Krista-es atceros laikus,kad straadaaju 24 st slimniicaa...gaaju maajas un teicu saviem mazajiem-paguleesu tikai vienu stundinu...pec apmeeram 10min.mazais teica-mammin ,viena stunda jau pagaaja...!Negribu buut rupja,bet laikam tomeer toreiz bijaam ar "citaam ieksaam"!
Maza piebilde-nekad neatceros tomeer ,ka Latvijaa buutu taa staadaajusi ,kaa seit-to gan varu teikt drosi-daudz, daudz lielaaka slodze...!Visus sos gadus esmu izjutusi to ,ka "pelnu stundaa..."!

Man tas pats - kad dabūšu darbu un būs vairāk naudas, iešu sportot, iešu uz valodas kursiem, sapirkšu sev visu nepieciešamo, kam šobrīd nepietiek naudas....

Eh, nomācoši...

man baigi patīk teicies- dzīvo dzīvi, nevis eksistē- tā nu mēģinu pēc tāda principa arī dzīvot :)

emmanuelle - vai tad peec taam 24 stundaam tik nebija tev naakamaa diena briiva? un vai tu esi kaadreiz meenesii nostraadaajusi 450 -500 stundas? piekriitu, diennakti iztureet nav viegli, iipashi ja peec tam ir atkal jaaceljaas un mazie jaaved uz beernu daarzu. bet laikam tu nevari iedomaaties, kas tas ir - kad fiziski laika nav pat kaa gribeetos. lai taadu ritmu vispaar kaa taadu iztureetu, ir jaabuut iekshaam.

Krista-es straadaaju psihiatrijaa-naktiis nevareeja guleet...Tad briivdienaas adiju uz pasuutijumu dzemperus-atceros vienmeer un visur bija adatas rokaas...Man laikam ir ieksas,jo ja nebuutu -sis brauciens uz Ameriku buutu neveiksmiigs!Es vienmeer visaam esmu teikusi-ir jaatrod visaa kaut kaada "odzina",ja nespeejam ,tad taa ir eksisteesana!
Man liekas,ka tas ir laikam tikai viens solis no dziivosanas ar pilnu atdevi ,liidz sajuutai ,ka eksistee!Es domaaju ,ka darbam ,ko daram ir jaapatiik arii tad ,ja tas ir gruuts!

katram savs. bet nevar visus meeriit peec savas meerauklas. zinu meiteni, kura lai atmaksaatu vecaaku krediitus straadaa taas stundas, kuras ieprieksh mineeju vairaakus gadus. pa nakti ceptuvee cep maizes, no riita ofisaa par sekretaari un peecpusdienaa paarpildiitaa restoraanaa par viesmiili. vinjai sanaak paguleet paaris stundas tik. vinja dazkaart ir tik paargurusi, ka liidz gultai netiek, turpat diivaanaa ar visaam dreebeem nosnauzjaas. es taadaa gadiijumaa nu nespeetu pateikt, ka vinja ir nolaidiiga, manaas aciis vinja ir pelniijusi visu cienju. pashas pieredze bija ar maaciibaam uz pilnu slodzi un 12 stundu darbu vienu laika periodu un zinu,kaa tas ir.

labs virsraksts....

es visu laiku gaidu,kad tā īsti sāksies.....

laikam vēl japagaida :)

Krista-es nemeeru visus peec vienas meerauklas,bet laikam taa ir ,ja negribam buut cieteejas,jaamaak savilkt tos galus!Es teiksu taa,ka taapeec arii eedu loti uzmaniigi,jo es gribu justies labi arii tad ,ja ir loti liela slodze!
Es vienmeer domaaju,ka te vispaar cilveekiem nav taadas iejuutibas,kaa bija Latvijaa-ja nevari iztureet-durvis vienmeer ir valaa!Cilveeki staav rindaa uz briivu vietu...Iipasi muusu dienaas!Esmu laikam nezeeliigi nocietinaajusies pa siem gadiem...kas nav redzeets,kas nav piedziivots!
Es nekad veel neesmu redzeejusi sievietes gruutnieces ,straadaajot liidz peedeejam briidim!Taada dziive!