Esmu sapnī redzējusi, ka man visa mute izbirst ārā un asinis pa gaisu šķīst. saskaņā ar ticējumiem, visiem maniem radiem būtu jāmirst traģiskā nāvē. a nē - vis dzīvi, veseli un laimīgi. Bet sapnis bija tāpēc, ka vakarā biju caurumu zobā atradusi. :) Ok, sapņi ir viens, tur ar māņticību maz sakara, un sapņu grāmatam arī neticu, viss jātur kontekstā.
Tā māņticība, kas nākusi ar folkloru, manā uztverē sadalās 2 atzaros - estētiskais un neizskaidrojamais.
Estētiskais - klasiski - neliec somu uz semes, citādi nauda aizies projām. Manā uztverē - neliec somu uz zemes, citādi nobružāsies, novazāsies un ātri būs jāpērk jauna (nauda iet). klasika - Neej zem trepēm - būs nelaime. Manā uztverē - iesi, aizķersies, norausi trepes un tev krāsotājs uz galvas uzvelsies. Nelaime jā. Bet ja tā plašāk skatās, tad visi, kas dzīvo daudzstāvenēs vai pat tikai šad tad paviesojas tādās ēkās, ir stipri nelaimīgi. klasika - izbirst sals, būs strīds. Mana versija - kad šito izdomāja, sāls bija pārāk darga, lai tā pa zemi bārstītu. Tas pats ar spoguļiem. Klasiski - neslauki galdu ar roku, būs strīds. Tagad - es arī strīdētos, ja oficiants restorānā manu izbirušo kotleti plaukstā saslaucītu... kā redzams - te viss ir ētika.
Un otrs aspekts - par to neizskaidrojamo... Mēs baidamies no tā, ko nepazīstam. Un kā vecais latvietis varēja zināt, kāpēc tie putni skrien logos? Tas nav patīkami, tāpēc arī tam tiek piesaistīta kāda negatīva pēcsaiste.
Vienīgie ticējumi, uz ko neskatos skeptiski, ir laika pareģojumi. Tas nu gan ir kaut kas, gas ir gadsimtu gaitā uzkrāts, pārbaudīts un ja vien nepienāk kāda globāla kataklizma, arī uzticams.