BEZTĒMIŅA

Es agrāk ļoti iespringu uz sportošanu un gāju 3-4 reizes nedēļā un tā kārtīgi. Tagad aizeju pāris reizes mēnesī. Jā, atzīstu, ka mans augums ir tālu no ideāla, bet man tiešām tam nav spēka. No darba gandrīz katru vakaru atnāku ap 20.00, kad kursi, tad ap 22.00. un man tik vien ir kā stundiņa, lai atpūstos. Tad jāgatavo vakariņas, jāpiekārto māju, jāapkopj zvēru, tagad vēl kaut ko kursiem jāpadara un pusnakts jau ir klāt. Tiešām, es labāk esmu neideāla, bet atpūtusies un izdarījusi visu, kas jādara, nevis izsportojusies, bet neko citu neizdarījusi un pārgurusi.

Nikolette +1

Man arī laikam nav pašmērķis būt ideālai. Ok, es būtu laimīgāka, ja būtu pa 5kg vieglāka, bet nu dzīvot un justies forši man tie daži liekie kg netraucē! :D Kamēr varu ielīst 38. izmēra biksēs viss ir ok! :D

Man gan ļoti patīk sportot :)
dažreiz gan ir grūtības piespiesties aiziet, bet, kad esmu klubā, uzreiz tik forši.
Baigi liels prieksman parasti ir par to, ka varu izturēt kaut ko grūtu, piemēram, šodien ir treniņš, kur 50 minūtes ir jaskrien un jālec, neatejot no kases :D ir baigi grūti, bet beigās tik fooorši :)

Pipar, beidz :-P Tādus komentārus lasot, es jūtos kā lose (s) Es arī labprāt aizietu pasportot, bet vēlu vakarā pēc darba tas man nesagādā nekādu prieku :-/

Sports man nedod nekādu energīju- mājā atnāku galīgi beigta. Es laikam nemāku normāli sportot, bet nu tā man ir. Tapēc negribu sev darīt pāri un vienkārši neeju. ;-)

Es varu pateikt pilnīgi godīgi- man vemt no sportošanas gribās, tiešām riebjas!es eju piespiedu kārtā, lai būtu stingrāks augums, spiežu sevi ar varu!nekādu prieku man tas nesagādā!bet nu jā..divas reizes nedēļā es eju tā mocīt!jāsaka,ka vismaz pēc tam ir gandarījums!

man arī sports nedod enerģiju, kad gāju uz aerobiku , vakaros jutos kā izsmelta..tas laikam nav priekš manis

Es vairs nevaru pastrādāt-vislaik lūru pa logu :D
pa manu darba logu paveras ideāls skats-Daugava+sarkanas debesis+daži "debesskrāpji" tajās (l) (l)
nu kā tik smuki var būt!!! :)

Kad esmu sporta zēlē, es varu daudz ko piespiest sevi izdarīt un to izdaru aiz lielākās centības, neko nedaru tā ķep ļep, bet goda vārds, man pat pēc tam nav spēka aiziet uz dušu. Tad es 30 min dušojos un aizeju mājā iekrītu dīvānā un ar mani ir cauri. Tas nav priekš manis, es jūtos nomocīta un slikti- tad labāk mazāk ēdu- to sev varu labāk ierobežot nekā nodzenot sevi līdz bezspēkam, kad pati nelaimīga. 3 mēnešus gāju uz body bike, tad 3 mēn. uz pilatēm, tad uz trenažieriem un visur viens un tas pats.

Pipar man arī ir tāds pats skats patreiz pa logu- tikai bez debesskrāpjiem, vienīgi viens LMT tornis. :-D

Tev arī Daugava?? :D :D

Nē Daugava nav, bet dīķis aizaudzis gan! :-D

Hanna, nu redz, Tu esi pieradusi, uzaugusi ar sportu, tām, kurām tā nav, ir daudz grūtāk. Sporta aerobika gan ir forši :)
Man patīk fiziskās aktivitātes, ja mani nedzen kā sporta stundās dēļ atzīmes darīt to, kas riebj, piemēram, neesmu lokana un nu nevaru es iemācīties to tiltiņu no augšas, kaut nošaujies, bet varu pievilkties un atspiesties vairāk kā citas. Dievinu volejbolu, basketbolu, nepatīk futbols. Zālē ir forši (l)Kad biju maza - 12-13, gāju mammas brālim līdzi un tusējos :-D
Man topā cukini, esmu jau pagatavojusi visu iespējamo :-D

Labs vakars :-)

Šodien piedzīvojums bija pamatīgs.
Šorīt pēkšņi vajadzēja braukt uz Siguldu, no mājām aizbraucām līdz Juglas Statoilam un nomazgājām logus un gribējā ieliet loga tīrīšanas šķidrumu māšīnā. Attaisīju mašīnas kaputu un tur apakšā sēž maziņš ~2mēnešus vecs, ruds kaķītis. Mēs šokā, sākumā izņēmām viņu ārā un nolikām zemē. Viņš atkal ielīda iekšā un tad es sapratu, ka man sirdsapziņa neļauj viņu tur atstāt, pārāk maziņš bija un nobijies. Pateicoties Piparenei uzzināju, kur ir patversme un aizvedu uz patversmi. Tā kā es īstenībā neciešu kaķi tās man bija lielas mocības mašīnā viņu savaldīt un noturēt ietītā lupatā. Pat džemperi saplēsa nedaudz manu.
Patversmē negribēja pat ņemt to kaķi un gribēja, lai mēs viņu vedam uz kaut kādu klīniku, jo varēja redzēt, ka ir slims. Beigām mēs pielauzām, lai paņem, jo mums tak nav laika braukt. Labi, ka viņu tur pieņēma un cerams, ka par to mazo kaķīti, kāds tur parūpēsies, kaut gan attieksme bija slikta.Bet vismaz mana sirdsapziņa ir tīra.

man par sporta klubu ir tā, ka man nebija motivācijas iet uz tiem treniņiem utt., jo neredzēju jēgu iet "tāpat vien" tur novīst, pārskrieties utt., ja nebija, ko nomest :D bet tad tā forši pa vakariem ar draugo našķojoties, par dažiem kg uzēdu puncīti, kas man šobrīd liek justies nekomfortabli. līdz ar to jau 2.mēnesi eju uz treniņiem un laikam beidzot saprotu to, ka tāāāds energy iekšā pēc tās nodarbības, patīkama sajūta, turklāt redzu, ja rezultāti arī sāk parādīties :)

Jordana, tāpēc man zvanīji?

MVK, jā.. domāju moš tu zini Gemini numuru ;-)

Atbildēšu arī es, kāpēc nesportoju:D
Man bieži sanāk garas dienas - 6 no rīta ceļos, braucu uz skolu, pēc tam uz darbu, ap 7 vakarā mājās. Līdz miegam jāpaspēj izdarīt studiju darbi, pagatavot vakariņas un sakopt sevi; tas viss jāpaveic apmēram līdz 23.00, jo gribas pagulēt vismaz 7 h. :) Vakarā esmu ļoti nogurusi, kāds vēl sports. Dažreiz brīvdienās ieplānoju kādu aktivitāti, pabraucu ar velo utt. Tā kā visumā esmu slaida, tad neuztraucos par to, ka man kāds cm ir varbūt lieks. Uz ideālību netiecos, labāk esmu kāda esmu, nekā nosportojusies un pārgurusi, tikai tāpēc, ka tā vajag/ir pareizi/visas foršās tā dara. Tādā ziņā piekrītu Nikolettei.

Gribējās palielīties, mani draugs tikko pa telefonu bildināja (l) :-D , viņš bija iedomājies, ka mēs varētu apprecēties rīt, maģisjajā 11.11.11, bet kāda gan iespēja? :-D :-P

ak jel, nu kāāāāpēc man ebay vajadzēja atrast tik, tik, tik daudz smuku klipšu? (t)
pasakiet, ka tērēt naudu ir slikti :D