Kāda jēga no strādāšanas.....

1. meklē citu darbu
2. ēst ņem līdz no mājām


Bet ja pa nopietno, tad uzskatu, darbs ir, pirmkārt, lai izdzīvotu, kad tu vari izdzīvot, paralēli vari mācīties, augt, savās zināšanās un personībā, un meklēt tādu darbu un atalgojumu, lai varētu dzīvot.

+++ kalena

ar savu darba algu arī nevarētu nodrošināt sev stabīlu, pastāvīgu dzīvi, bet iesākumā būs labi, kamēr nav jādomā par sava dzīvokļa īri. man patīk darbs, priekšniece ir laba.

Pirmkārt, strādāšana nepieciešama, lai varētu sev nodrošināt pamatvajadzības - pārtiku un jumtu virs galvas. Otrkārt, lai cilvēks nedegradētos un būtu iespēja sevi parādīt/pierādīt, kontaktēties ar cilvēkiem un realizēt sevi kā kādas sabiedrības daļu. Pārējais jau ir atkarīgs no spējām, vēlmes un centības.

es sāku strādāt,lai par katru sīkumu nav jāprasa nauda vecākiem vai vīrietim, lai sajustu stabilitāti,lai sakrātu naudu un paralēli varētu iet mācīties,ko vēlos, kas mani interesē, lai nav jāsēž mājās, lai darbā iegūtu jaunas iemaņas.

Meklē jaunu darbu, ja tavs esošais darbs liek domāt par ko tādu.
Man darbs sniedz ienākumus, paplašina redzesloku, paplašina paziņu loku un es patiešām labi pavadu laiku, neskaitot dienas, kad gribas nošauties. :-D

Nu tas jau atkarīgs, kāda iemesla pēc cilvēks strādā...
Piemēram daudzi stādā, nevis galvenokārt naudas dēļ, bet lai paplašinātu savas zināšanas, iegūtu aunus kontaktus un pieredzi!
Tavā gadījumā tu strādā, lai izdzīvotu, bet ja tāds nav tavs mērķis, tad jāmeklē cits darbs, kur ienākumi būs lielāki, vai jāmeklē kāds papildu darbiņš :)

Ja to darbu varētu tik viegli atrast, protams apkalpojošā personāla darbiniekus, IT speciālistus meklē uz urrā, bet ja gribi kaut ko specifiskāku, ziniet ir kā ir, es katru dienu skatos sludinājumus un priekš sevis atrodu varbūt 2 nedēļā, tad iedomājieties cik cilvēki uz tiem 2 pretendē, pārsvarā jau tiek caur paziņām, un pat tad no tiem paziņām atrodas tāds kas čīkst- nav labi.
Un pārsvarā jau ļoti daudziem ir tā problēma, ka nevar izdzīvot par to aldziņu, ja parēķinu cik man aiziet ēšanā un transportā uz darbu, es labāk nerēķinu. Ņemu darbu kā pieredzi, kā iespēju sev pilnveidoties, jo cilvēks kas nedarbina savu galveno mehānismu agri vai vēlu degradējas, kamēr esi apritē tikmēr nezaudē neko! Pieciešu visu to sāpi, gan par atalgojumu, gan ik rīta celšanos 6 no rīta, jo ceru, ka paveiksies un viss mainīsies!

Darba dziļākā jēga ir pati strādāšana un tikai tad nāk sevis nodrošināšana. Lielākajai daļai cilvēces nākas strādāt, lai izdzīvotu, nevis lai dzīvotu. Tā viņš ir 8-) . Ir trīs varianti, lai iegūtu darbu ar tādu algu, lai varētu dzīvot un vēl uzdzīvot - īpaša ideja vai iemaņas, kas praktiski nepiemīt citiem un tas uzsit tev cenu, labi paziņas īstajās vietās, izglītība tikai varbūtēji - tā nenodrošina naudas kalnus (Brensonam taču nebija izglītības, ne tā? Šleseram arī ne :-D ). Vēl jau ir attieksme pret naudu, kā tu to uztver, ko domājam par naudu. Vēl jau apetīte aug ēdot. Te ir viena diskusija, kur meitenei nepietiek ar 345 ls, jo iepriekš alga, acīmredzot, ir bijusi lielāka un vēl paņemti kredīti...jā, tad tiešām tā alga sarūk stipri maziņa, ka nepietiek. Priekš kāda cita tā alga būtu stipri lielāka. Es arī agrāk strādāju darbu, kur maksāja pat mazāk par minimālo. Piegriezās, jo jutos totāli izmantota. Tagad meklēju jaunu darbu. Arī strādāju, lai mācītos, pilnveidotu sevi, kā arī kaut vai ar zobiem un nagiem būtu neatkarīga. Čiks vien no tā sanācis :-/ , bet man nelabi paliek, ja iedomājos, ka jāatgriežas pie vecā scenārija. Tā turpmāk vairs dzīvot nevaru.

Padoms tev - vai nu iemācies ietaupīt, vai arī meklē jaunu darbu, pagaidām saglabājot veco.