Ir pagājuši daudzi gadi kopš manas dzīves pamats sagrīļojās un es pirmo reizi raudzījos bezdibenī to reāli jūtot. Un izdzīvot likās tik grūti. Tajā brīdī nekam vairs nebija jēgas un nozīmes, es nezināju kā elpot, es nezināju kā nepārstāt pukstēt. Es jutu visu sevi, bet nejutu sevī dzīvību. Karkass bija viss, kas es biju. Un es nejutu sāpes – es ...
Tikko noskatījos filmu ''the Duchess''. Visu laiku man galvā cauri skanēja pateicība laikam un šādām stiprām sievietēm, aks ir mšudienas mainījušas. Man vienmēr liekas, ka esmu emocināli stipra sieviete un vienmēr izvēlēšos sev balkus cienīgu vīrieti vai iztikšu bez. Bet šobrīd apjaušu, ja man būtu vajadzējis dzīvot tajos laikos- es neizdzīvotu,...
Emmanuelle gan pasteidzās pirmā, bet nu nekas. Gads sākās strauji un ātri. Mana 1. janvārī izlietā laimīte bija gredzens ar lielu akmeni, jā tieši tāds gredzens, ko es pat spēju uz mazā pirkstiņa uzmaukt. Tiesa, personīgā dzīve gan sākās ar smagu šķiršanos, veselības problēmām un skolu uz kakla. Bet ne par negatīvo. Laikam ir jāiziet cauri ellei...
jau vairaakas dienas domaju par to vai esmu laimiga.. un esmu nonakusi pie secinajuma, ka es vairs nemaku priecaties. mana dzive ir kluvusi vienmula, es praktiski vairs nesmaidu, man nav par ko priecaties. pat draudzenem atsaku kad vinas mani sauc kkur aaraa. :-( mans garastavoklis katru dienu ir nenoteikts un vienads.. veel nesen es gaju dzivee...
Kādreiz bērnībā vecāki skandināja, lai mācos, citādi būs jāmokās kā viņiem, jāskaita katrs santīms.. Es tam noticēju un līdz vidusskolai man likās, ka laime būs naudā, tāpēc domājot par nākotni, es nedomāju, kas man patīk, kas man interesē, es domāju, ar ko varētu nopelnīt lielāku naudu, tā nu haotiski izvēlējos specialitāti, kuru šogad pabeidzu...
Centīšos visu pateikt tā, lai nečīkstētu, neieviestu skumju noti, bet varbūt stiprināt, ja ne citu, tad savu pārliecību. Nav noslēpums, ka pirms nedēļas man bija emocionāla krīze, šodien biju gatavojusies vēl vienai. Bet.. neatnāca. Es pirms nedēļas sāku lasīt atkārtoti un dziļi Noslēpumu, sātu piedomāt vairāk, un tiešām no rītiem cēlos ar smaid...
nav sniegs, nav z-svētku noskaņa. pilnīgi dērdzas z-svētku dziesmas,ka skan pa radio, kaitina izrotātās mājas, un pat mandarīni šogad negaršo ne pēc kā. cerams,ka piparkūku smarža un garša ieviesies kaut kripatiņu svētku noskaņu, kaut gan man šogad ne maz negribas šos svētkus, tie takš esot ģimenes svētki, bet mamma aizgājusi mūžībā un brālis ar...
Šis pirmssvētku laiks ir saspringts un emocionāli smags. Beidzot ir arī ekonomiskā krīze manā mājā, kas uzreiz bojā attiecības visai manai ģimenei, bet par laimi, es esmu prom, dzīvoju citur. Bet vai tas ir par laimi? Brīžos, kad dzīvoklī nerodu mieru, es skrienu mājās un ielienu savā gultā, kas man dod mieru. Tā tas bija arī piektdien, kad cetu...
Pēdējās dienās man ir jautāts - vai Tev ir Ziemassvētku sajūta? Kā lai dabū Ziemassvētku sajūtu? Sniega taču nav! Taisnība. Tomēr tas nemaina to, ka tā sajūta IR, tā nav pazudusi. Katru gadu tā atdzīvojas kaut kur dziļi krūtīs, kā atgādinājums no bērnības, kurā tā nāca pa dziļu sniegu (kurš neielūza, ja pa to staigāja), ar pīrāgu kalniem un debe...
Laikam atradu sevi. Jāatzīst, ka sen neviju lasījusi nevienu labu grāmatu, jo vienmēr kaut kas traucēja- nebija laika, mācības darba meklējumi. Beidzot vakar saņēmos un izlasīju Sūzanas Elizabetes Filipsas grāmatu "Sarauj mīļā!" Nu jūtos piepildīta. Pat radās citāds skats uz dzīvē notiekošo. Manī ir tik daudz pozitīvu lādiņu. Pat jūtu,...
