jau vairaakas dienas domaju par to vai esmu laimiga.. un esmu nonakusi pie secinajuma, ka es vairs nemaku priecaties. mana dzive ir kluvusi vienmula, es praktiski vairs nesmaidu, man nav par ko priecaties. pat draudzenem atsaku kad vinas mani sauc kkur aaraa. :-( mans garastavoklis katru dienu ir nenoteikts un vienads.. veel nesen es gaju dzivee ar smaidu, bet no septembra viss ir mainijies. vrbt tapec ka esmu sakusi dzivot ar puisi.. :-) bet ka lai es atgustu dzivesprieku??? :-/ sis man ir biezaak uzdotais jautajums sajaas dienas (t)
