Lai cik nebūtu smieklīgi, no visām negatīvajām īpašībām, kas var piemist vīriešiem... nu, būtībā abiem dzimumiem, bet šoreiz tieši par vīriešiem (slinkums, bērnišķīgums, spītība, melīgums) izrādās, ka tieši garlaicīgums ir tas, ko es tiešām nespēju izturēt. Es varu piedot daudz ko, bet kā spilgtākos mirkļus, kad tiešām negribēju sākt vai turpināt attiecības, es atceros garlaicību vīriešos. Vienā gadījumā pārāk liela nopietnība. Nē, it kā humora izjūta viņam bija, bet tomēr nespēju iedomāties sevi kopā ar tik nopietnu, kārtīgu, apdomīgu (un, protams, mazliet garlaicīgu) vīrieti. Otrs – nekas nesakās un nevarētu sākties, jo viņš bija tik lēns, neapķērīgs un vecmodīgs. Par spīti tam, ka uz viņu var paļauties kā reti kuru, bez jebkādas nožēlas paziņoju, ka nekā nebūs. Nekad. Ah, bērnišķība, neprāts, spontanitāte ir tik sasodīti pievilcīgas īpašības...
