Šis atkal būs stāsts no sērijas: „kādai manai draudzenei...” Atcerējos viņu nesen, kad diskutēju ar kādu par saprāta lomu, izvēloties partneri romantiskām attiecībām. Tad, lūk, šī pieminētā draudzene man savulaik sīki izklāstīja savu racionālo pieeju mīlas frontē.
Man nav 90-60-90 (vai kāds cits figūras standarts). Nav, nekad nav bijis un, visticamāk, arī nebūs. Māte Daba mani ar apveltījusi ar apaļīgām formām. Jā, jau kopš 12 gadu vecuma es esmu apaļa. Esmu ar to cīnījusies, esmu mēģinājusi kaut ko izmainīt, bet man ķermenis spītīgi vairāk vai mazāk ir turējies pie sava. Tomēr visu šo gadu ...
Kopš es studēju psiholoģiju, man daudz sanāk domāt, kāpēc cilvēki veido atkarīgas attiecības. (Viens no plašāk sastopamajiem un viegli saskatāmajiem atkarības veidiem ir dzīvot attiecībās ar cilvēku, ar kuru kopā ir grūti, piemēram, alkoholiķi vai agresīvu tipu, un neizbeigt šīs attiecības. Vienmēr atrodas simts iemeslu, kāp...
Svētdien braucu ar laivām. Tiesa, upe nebija diezko sarežģīta, tāpēc pasākums beigās izvērtās par plezīru, nevis reālu cīņu ar krācēm un pavasara paliem. Tā kā laivu dalīju ar vēl diviem puišiem, tad mans vienīgais uzdevums bija turēt rokās džina dzēriena skārdeni (saulessargi sievietēm laivās laikam pienākas tikai vecās filmās :)) un pas...
Tā kā man un manai labākajai draudzenei dzimšanas dienas ir pavisam blakus, arī šogad nolēmām nosvinēt kopā, tikai šoreiz pavisam mazā kompānijā – „dubultrandiņā” kopā ar mūsu draugiem. Pēc vakariņām malkojot kaipiriņju, sākām atcerēties iepriekšējo gadu dzimšanas dienas ballītes un aizrunājām...
Pagājušajā sestdienā notika akcija "Zemes stunda", kurā varēja piedalīties ikviens planētas Zeme iedzīvotājs, plkst. 20.00 uz vienu stundu izslēdzot gaismu un citas elektroierīces, lai kaut uz mirkli apstādinātu globālo sasilšanu un samazinātu enerģijas patēriņu un CO2 izmešus. Par šo akciju uzzināju nejau&s...
Vakar man nācās pārliecināties, cik ļoti svarīgi tomēr ir rūpīgi domāt par savu drošību. Tikmēr, kamēr pati nebiju saskārusies ar dzīvokļu zagļiem, man likās, ka tas diez vai uz mani attiecas - gan tāpēc, ka dzīvoju normālā rajonā, gan tāpēc, ka apkārt ir daudz uzkrītošāku cilvēku. Un man vispār grūti aizdomāties līdz tam, ka manu ...
Vakar vakarā žurnālā Klubs lasīju Jurģa Liepnieka eseju par skumjām. Tik spēcīgu iespaidu uz mani sen neviens darbs nebija atstājis. „Kurš gan nepazīst šo pretīgi rūgto riebumu? Apnicis. Līdz fiziskam nelabumam pieriebies," viņš raksta. Dīvaini, ka pirms pāris dienām šo pašu domu Milānā dzirdēju no k...
Pirms došanās uz Milānu internetā atradām ziņu, ka tur notiks grupas Portishead koncerts, kurā nokļūt ir man sens sapnis kopš 20 gadu vecuma. Diemžēl informācija bija nepielūdzama - biļetes ir izpārdotas! Tomēr nolēmām riskēt un doties uz klubu Alcatraz, varbūt tomēr paveicas.
Jau šorīt pamostoties, pirmā doma, kas man ieskrēja prātā, bija: "aaaaa, kā tagad gribētos braukt nevis uz Rīgu, bet gan kopīgi ar draugiem doties izbraukumā pie dabas." Diemžēl, nācās atzīt, ka šodien jau nu tas galīgi nav iespējams (droši vien jūs, meitenes, šorīt nonācāt pie līdzīgiem secinājumiem).
