Sēžu un saprotu, ka atpakaļ ceļa vairs nav - atpakaļceļa uz nenopietno, bezrūpīgo bērnību. Vairāk darba, notikumu, naudas, tomēr līdz ar to - aizvien vairāk atbildības, dažādu bezjēdzīgu, bet tāpat nepieciešamu pienākumu pret citiem un sevi. Jā, pienākumi pret līdzcilvēkiem kā šīs sabiedrības loceklim, bet arī pret sevi. Izdomāti "...