Baltu filoloģija.

Latvijas.

Biju ārpus Lavtijas konkrētajā laikā.

Nav tik traka tā angļu filoloģija, ja dikti draudzējies :-) HZF taču bija ēnu diena, varēji paēnot kādu baltu filologu ;-)

Ar angļu valodu uzturu visai draudzīgas attiecības, bet angļu filoloģija... nezinu gan. Dokumentus došos iesniegt pirmdien, brīvdienās vēl visu apsvēršu. Ja kādai vēl ir, ko sacīt - priecā :-) šos dzirdēt!

Es te gribēju tikai nedaudz piebilst, ja ar angļu valodu ļoti nedraudzējies, tad uz angļu filologiem neej :D

Man arī mūsu valodiņa piedur, bet mācīties tomēr aizgāju to, ko jau kopš pagaldes vecuma biju nodomājusi.

Ak, vai, tikai ne kultūras vadību. Pazīstu vienu meiču, kura šo novirzienu ir arī beigusi, bet tagad mokās ar darbiem... Un baltu filoloģija arī nav diezin cik spīdoša. Labāk tad angļu filologus būtu izvēlējusies! :)

:-) paceļu.

Es kādreiz studēju latviešu filoloģiju.Pēdējā gadā nāca klāt priekšmeti daži no''baltu filoloģijas un kultūras'',un beidzām it kā kā baltu filologi... pēc vidusskolas likās,ka tas ir tas,ko vēlos.Patika latv.val un literatūras stundas,lasīt,valoda :-) bet kad sāku studēt,man personīgi bija grūti,nebija viegli. bet esmu absolvejusi. protams,ka iemacits daudz kas,iemacits ari kaa prasme uzstaties,diskutet u.t.t. dazadas zinasanas. bet man personigi daudz kas ari aizmirsts.protams,ja alsitu klades u.c, kko atceretos.bet bija lietas,lekcijas,kas likas sarezgitas u.c. bet tas jau kaa kuram :-) un pagaidam nestradaju darba,kas butu saistits ar filologiju.bet vismaz uz to pusi lenam virzas kkas,sakara ar laikrakstu,bet tas vairak prieks pieredzes,ne kaa darbs :-) es domaju,ja interese taa programma,lekcijas taas,ko studes,tad jaa un ja grib stradat taja joma,tikai tiesam jainteresajs,kur vares stradat

Hamse, kas tieši Tevi atbaidīja?

Man šķiet, ka ļoti daudzi filosofus beigušie ir saistīti tieši ar rakstniecību, žurnālistiku u.t.t Tādā ziņā tas ir noderīgi, jo šādās profesijās darba devēji lielākoties CV tradicionālā izpratnē neskatās, svarīgāk ir tas, kā un cik labi tu raksti un kāds ir galaprodukts. Protams, ir arī tādi, kuri strādā valsts iestādēs.

es par filozofiju, protams. :-)
paturpinot, protams, nākotnes materiālais nodrošinājums nav absolūti nesvarīgs, tomēr zinu, ja tad, kad stāšos (ne šogad), jutīšu, ka filozofi ir īstā vieta, mani tik viegli no tā atturēt vis nevarēs.

vienrz - nu, man ar vidusskolu līdzīgi, būtībā visos priekšmetos biju teicamniece, izņemot ķīmiju, fiziku. Nu, tas vienkārši nebija man. Sākumā apzinīgi centos, pēc tam jau priecājos arī par 4niekiem, 5niekiem. Zināju, ka man to nevajadzēs.
Taču vēlāk īsti nezinot, ko tieši (jā, nebiju kārtīgi apdomājusi, apskatījusi visus iespējamos variantus/profesijas/virzienus :-/ ), aizgāju mācīties kaut ko "uz to pusi", kur būtu gribējusi. 2. kurss beigts, bet zinu, ka vairāk par bakalauru man šajā sfērā nebūs, droši vien meklēšu citu sev piemērotāku virzienu, bet pirms tam kārtīgi apdomāšu visu.

varu vien piekrist - šīs studijas šķiet vērtīgas tieši personības pilnveidē. rodas plašāks un dziļāks skatījums visu garīgo un ikdienišķo. līdzīgi kā šīs diskusijas autorei, arī mani vairāk vilina tieši mācību saturs un, manuprāt, nozīmīgā vērtība garīgās izaugsmes ceļā. par ļoti konkrētiem nākotnes plāniem pagaidām grūti runāt, bet arī mani saista rakstniecība, iespējams, arī publicistika. bija laiks, kad apsvēru domu mācīties žurnālistiku, taču šobrīd tā priekš manis kļuvusi mazāk aktuāla.

so.so, saprotu jā, vienkārši šo ļoti personīgi uztveru - mani skumdina ja jaunieši baidās mācīties to, kas patīk. Es pati esmu no tiem cilvēkiem kuri nekad nav spējuši darīt to, kas nepatīk. Pat skolas laikā mācījos labi visur, atskaitot kādus trīs, četrus priekšmetus kuri riebās un tādēļ arī nespēju saprast, kā var sev visu dzīvi salauzt, darot to, kas nepatīk. Ja patīk un interesē, ir apņēmība, tad taču atradīsi veidu, kā nopelnīt ar savu iemīļoto profesiju!

puķu meitene, publiski varu vien pateikt, ka darbs saistīts ar rakstīšanu. Sīkāk nosaucot būs tas pats kas pateikt vārdu un uzvārdu - Latvija maza. :-)
Ko tu pati plāno darīt vēlāk ar šo izglītību? Man ir interesanti, jo pati savulaik vēlējos studēt filosofos, galu galā kaut kā citur vējš aizpūta, un priekš manis tādā gadījumā tā būtu vairāk pirmā izglītība, redzesloka paplašināšanai pirms otrās izglītības. Bet varbūt kādreiz īstenošu šo ideju - tāda izglītība daudz dod cilvēka personībai.

vienrz - nē, es nebūt nedomāju, ka cilvēks nevar izvēlēties to, kas patīk. Laikam drusku neveiksmīgi to visu noformulēju. Vienkārši redzu, ka apkārt ir daudz jauniešu (es biju to skaitā), kuriem labāk veicas un interesē humanitārās/sociālās zin., bet arī tām ir daudz un dažādi virzieni (starp kuriem komunikāči, politologi, filologi ir populārākie, manuprāt), jāpameklē sirdij tuvākais. Bet, ja tiešām interesē tieši tas, tad nav iemesla nestāties. Tikai dalos ar savas rūgtās dzīves pieredzes krājumu. :-P

Arī es esmu mācījusies LU baltu filologos..- jau kopš pamatskolas biju vēlējusies tai virzienā mācīties, biju izsapņojusi, cik tas viss būs forši un interesanti... (l) taču tad, kad attapos tur,- sapratu, ka tas viss pilnīgi un galīgi nav priekš manis.. :-/
Pēc gada noslēgumu darbu uzrakstīšanas un eksāmenu nokārtošanas aizmuku uz neatgriešanos.. :D

vienrz - ja nav noslēpums, kur Tavs paziņa plāno strādāt? pašai ir doma par filozofiem. 8-)

Brr, nesaprotu kādēļ vajag cilvēku atrunāt, ja interesē? Ticu, ka vienalga pienāks laiki, kad visi studēs sabiedriskās attiecības un ekonomiku, bet līdz tam var taču ļaut cilvēkam mācīties to, ko grib? Pamatīgi mani sāk nomākt tā ļaunā kapitālisma pasaule, kur vairs nedrīkst studēt filoloģiju, jo patīk. :-P
Vienīgais ko es varu piebilst - studiju programma jāizvēlas konkrēti pēc tā, ko vēlies turpmāk darīt. T.i tev vajag zināt, ko un kādēļ tu studē.
Mans paziņa mācās filosofos un viņš lieliski zina, ko grib darīt dzīvē tālāk, kādā profesijā strādāt, tādēļ viņš darbu jau ir atradis un domāju, ka arī turpmāk viņam ar to veiksies. Iet studēt filosofiju tāpēc, ka patīk un nezināt ar ko gribi nodarboties gan varētu būt nelietderīgi. Tas pats ar filoloģiju.