Pie tā Cēsu onkuļa kā reizi biju un nesapratu, kāpēc ir tik labas atsauksmes. Pie viņa jutos kā ekstrasensu cīņās, man gribēja iestāstīt, ka noteikti nesen esmu bijusi bērēs vai vispār kapos savākusies kaut kādas enerģijas, pēc tam pus stundu turēju rokās melnu akmeni un turējos, lai nesmietos, turklāt cilvēkus saliek divās mazās telpiņās un visi dzird, ko stāsta katrs nākošais, kruš ierodas pie viņa. Saklausījos daudzus dzīvesstāstus. Arī adatu duršana man nepalīdzēja ne par gramu. Bet pieļauju, ka kādam arī palīdz-es sev nemāku iestāstīt, ka man palīdz, ja man nepalīdz. :)