padaloties pieredzē..

aizbraucu ceļojumā un iemīlējos (l) :-) tgd staroju katru dienu

bija briesmiigs posms dziivee, kad vispaar domas bija tik negatiivas, ka dziivot negribeejaas vairs... bet es sapratu, ka taa nevar... man ir tuvie cilveeki, kas to nepaardziivotu un nesagaadaashu taadu prieku neveiksmeem un tiem, kas noveeleejushi man ljaunu... es dziivoju sev, saviem miiljajiem :) galvenais ir jaatrod iemesls kaapeec dziivot,kaapeec censties :) viss ir galvaa, meitenes :) un vislabaakaas zaales tieshaam ir iemiileeshanaas :) gruuti gan taadaa briidii par to domaat, bet centies aizmirst savas neveiksmes un dziivot, gan taa dziives liinija saaks iet uz augshu :) Veiksmi (l)

Man veselu gadu neiet.Neteikšu,ka tagad bai iet, bet nu vismaz viena problēma atrisinājās,kas bija manu slimo iedomu dēļ,kuru dēļ zaudēju gadu no savas dzīves.
No šodienas tāda kā jauna dzīve sākas.Sasodīts, es neesmu ratiņkrēslā, esmu vesela! Sapratu,ka neesmu pat tā dzīves šaustīta, bet jā jā, privātajā dzīvē neiet.
Ar to es gribēju teikt,ka domā par to,kas Tev ir, nevis par to,kas neiet.
Tā arī ir daļa no Sicret.
Tām,kas grib nopietnāk jau palasīt par Sicret shēmu, iesaku Transfēringu. Tur nopietnāk stāstīts par to, grūti būtu lasīt patiesībā.Man ir disks krievu valodā un es to lieku vnk fonā,jo kaut kas aizķeras no tām lietām smadzenēs un palīdz.

kissinja,
par to iemīlēšanos strīdīgs jautājums.Ka tik beigās nenāksies vēl vairāk ciest :-/ Man liekas jāiemācās pilnvērtīgi dzīvot vienai, nevis gaidīt glābēju vīrieša vai kāda cita cilvēka izskatā.

jābeidz ieciklēties uz to, ka ir slikti un būs slikti, jo tā neviļus piesauc tās nelaimes.
vienkārši jāsāk domāt citādi :)

not_for_sale... nu jaa.. shajaa gadiijumaa vairaak iedomaajos to briidi, kad rozaa brilles un dziivee iespiid kaads saules starins un sasilda sirdi :) iznaakums jau var buut visaads.. ciest pat var gadiities, ja arii esi laimiiga uns starojosha... vini jau maak to panaakt :D

Man palīdz satikšanās ar patīkamiem cilvēkiem, aizbraukt kaut kur atpūsties, došanās ceļojumā..šonedēļ arī mani gaida atslēgšanās no problēmām..

varbūt atrodi kkādas ikdienišķas lietas, kas tev sagādā prieku. Mēģini vairāk priecāties par dzīvi, atrodi kādu hobiju, kas tevi aizrauj prom no visām sliktajām domām...

ar mani ir jocīgi, vakar gruzijos līdz nemaņai, domāju par studiju pamešanu un visādas citas sliktas lietas.Šodien pamodos no rīta ar smaidu, staigāju pārlaimīga visu dienu un tad pēkšņi tā vienkārši pazaudēju veikalā 10Ls, pat nezinu kā tas notika...tik stulbi ir turēt rokās naudu. Es nezinu vai man ir melnā svītra vai baltā vai vnk esmu pastulba?! :D

Rene-tiesi ta-man liekas ,ka mes-ari es pati ,pielaizam sis kludas!Nevar runat vienu,bet darit citu...!To mes redzam uz katra sola-cilveks saka -es domaju pozitivi-taja pasa elapas vilciena,saka- izskatas slikti ,naudas nav ,neiet nekada jega milestiba utt!Es tagad pec iespejas mazak izrunaju sos vardus!Man par lielu brinumu problema darba nokartojas tik vienkarsi,jo braucot uz darbu ,es sev visu laiku teicu-es nebus es,ja to kludu neatradisu!Viss nokartojas :-)!
Braucot kaut kur prom atpusties ,mes sevi izsitam automatiski no ierastam domam,tas ieciklesanas,jo ir tik daudz citas lietas ,domas ,kas taja laika ir,ka nav laika vairs domat par to ieprieksejo!!!
Galvenais runat,rakstit,darboties pec iespajas ar tadu domu,ka "pieder pasaule"!Tiesam veiksmi! :-)

Man tā ir pēdējos 3 gadus. Nespēju izskaidrot, bet ja agrāk biju dzīvespriecīga, viss šķita bezrūpīgs, tad tagad vairs netieku ar sevi galā, nemāku saņemties un sakārtot savu dzīvi, apnicis cīnīties ar dažādām problēmām. Visvairāk traucē izdarītās kļūdas, nespēju nenožēlot to, ko esmu un neesmu izdarījusi. Varu vien sevi paslavēt, ka pagaidām līdz šim neesmu padevusies, maziem solīšiem eju un daru, lai arī izmisums mēdz pārņemt.
Nevar tā būt, ka nezini kādēļ tā ir. Jāatzīst taču, ka lielāko daļu problēmu radām sev paši. Un vēl pārspīlējam to nopietnību.

Jaa, bija smagi, periodiski ceelos, kaut ko buuveeju, kaadu meenesi varbuut iztureju, atkal sabruku.
Vasaras beigaas kardinaali mainiiju visu, iestaajos skolaa, taa spontaani dazu dienu laikaa - izdomaaju un pieteicos, saaku straadaat jaunaa darbaa, man piedaavaaja pazinja un es nedomaajot saaku, lai gan ieprieksh neko taadu nebiju dariijusi un man par to nebija mazaakaas nojausmas - sfeera: austrumu klutuura, religijas, interjers utml. Bija mazliet bail, bet man likaas, ka nav ko zaudeet. Nomainiiju visu, pat matu kraasu. Satiku jaunus cilveekus. Satiku vinju. Paarceelos uz dziivi citaa valstii. Paaris meeneshu laikaa tas viss.

Domaashana ir totaali jaatmet, taa sagrauj, jaaiet, jaadara...

Man ir taada periodiska dziive. Ir laiks,kad viss un visi griezhas ap mani un tad peeksnji saak iet slikti. Jo vairaak gruzos par to,jo arvieen sliktaak iet.
taapeec es vienkaarsi piespiezhu sevi nenjemt to veeraa. ar vien vairaak saprotu,ka viss dziivee notiek taa kaa tam jaanotiek. pat sliktaas lietas galu galaa nes kkadu labumu. un tas man paliidz priecaaties par to,kas ar mani notiek.
lielaakais parbauiijums man bija skirsanaas. un par cik es sevi noskanjoju tiesi taa,ka viss ir labi,es ar to tiku galaa apbriinojami labi. pati sev uzsitu pa plecu par so :)

ak jaa-katru dienu izdari vismaz vienu lietu,kas man liek priecaaties. tie ir siikumi,bet tas padara manu dienu skaistu un guleet ejot,es varu aizmigt smaidiiga (l)

Nokritu ar epilepsijas lēkmi, dzīve mainījās par 180 grādiem uz otru pusi, jo bija pilnībā jāsāk dzīvot veselīgs dzīves veids, jāaizmirst ballītes un citi labumi, daudzi noversās kopš nācās sākt jaunu dzīvi, sanāca visādas intrigas un novērsās visas draudzenes, tad pašķīros ar draugu, tad mājās finansiālas problēmas, bet tagad lielos vilcienos viss ir atgriezies, protams, ik pa laikam jau uznāk kaut kāds pinkšķis vai pārdomas, bet citādāk galvenais ir laikam ticet tam labajam un ka viss izdosies!