gudra sieviete

:)

Par gudru sievieti uzskatu to, kas ir mērķtiecīga, orientēta uz attīstību, kura dzīvo pati savu dzīvi, nevis aprunā citus darbā un interneta portālos, kura nav vulgāra ne izskatās, ne runas manierē, un kura pati tiecas uz sasniegumiem, nevis dabū dāvanā darbu caur gultu vai uzņēmumu dāvanā no tēva vai mīļākā.

Es sevi uzskatu par gudru un zinošu cilvēku, bet noteikti ne par gudru sievieti, jo man piemīt tā daudzām sievietēm raksturīgā muļķība :-P ..un blakus vīrietim es reti kad izskatos gudra (ne tikai sava ne īpaši gudrā izskata dēļ, bet arī balss, žestu, attieksmes un izturēšanās kopumā... tas viss man ir tipiski sievišķīgs).

Man dažas reizes ir adresēts īpašības vārds "vieda", tādēļ, iespējams, tas man atbilstu vairāk par "gudra". Bet man patīk sevi uzskatīt par gudru. :-D Tas, manuprāt, neliedz man iespēju dažreiz rīkoties muļķīgi, jo gudri dzīvot ne vienmēr ir interesanti. ;-)

Par viltīgumu... tas, manā skatījumā, tomēr ir pieskaitāms pie tām īpašībām, kas sievieti citu cilvēku acīs padara par gudru. Protams, ne tāds pārspīlētais teātris GG stilā, bet savas sievišķības izmantošana kaut vai. :-)

Nav starpība-gudra sieviete/gudrs vīrietis. Manā skatījumā gudram cilvēkam ir zināšanas(teorētiskas,praktiskas,intuitīvas,utt.) un viņš tās prot pielietot īstajās situācijās,viņš domā 3 soļus uz priekšu,vajadzības gadījumā kaut 5.

Kas attiecas uz izturēšanos- gudrs cilvēks var būt arī viltīgs,tikai mazāk gudrs to nemaz nepamanīs.

Es iedomājoties gudru cilvēku,uzreiz iedomājos ebrejus,jo nu vismaz darījumu lietās šķiet,ka viņiem ir kādas īpašas spējas paredzēt otra darbības. :-D

Nu, piemēram, gudra sieviete - tā esmu es!!!! :-D

Ui, manuprāt, tā gudrība nu ļooooti var iedalīties, bet jāsaka, ka arī ne tik gudri cilvēki mēdz būt veiksmīgi biznesā un ar labām attiecībām, savukārt, inteliģenti un viedi - neveiksmīgi un nelaimīgi mīlestībā u.tml. Nekas neko negarantē.

Tas, ko min _Queen_ savā komentārā, manā skatījumā, ir laba biznesa domāšana. :-)

Jā,vispār īpašības vārds 'gudrs' ir līdzīgs 'skaistam', jo katrs saprot ko citu, un gudrība,tāpat kā skaistums, mainās, pielīdzinot to kāda cita gudrībai/skaistumam.

Un es to biznesa domāšanu arī uzskatu par gudrību,lielu gudrību, jo ,ja tu spēj labi nopelnīt,tad vari atļauties daudzās jomās nebūt gudrs un zinošs-vari nemācēt taisīt ēst,jo tu jau ar savu gudrību citā jomā esi nopelnījis maltītes restorānos vai virēju,utt. Gudrība rada brīvību.

runājot par attiecībām,tad manā skatījumā gudra sieviete ir tāda,
kura zin,ko vēlas un uz to arī tiecas.
kura neļaus sevi izmantot un neļaus sev kāpt uz galvas.
kura būs neatkarīga no sava vīrieša,lai gadījumā,ja nu kas,tad nav jāpazemojas.
kura ne vienmēr noklusēs,bet kādreiz arī pateiks,lai liktu saprast savam vīrietim,ka viņai ir mugurkauls
un,kurai vīrietis nebūs dzīves jēga,viņa būs pašpietiekama,ar savām lietām,darbu,draudzenēm un mīlēs savu dzīvi un viņas vīrietis būs tikai labs papildinājums,bez kura arī tāpat dzīve būtu normāla..

Chocoo, tieši par šo mēs vakar runājām. Es zinu, ka manas domas par attiecībām bieži vien ir galīgi garām, bet tevis aprakstītais sievietes un vīrieša attiecību modelis, manuprāt, iespējams attiecību sākuma stadijā, kad nav dzīvošanas kopā, ģimenes sajūtas, kas vienkārši tiekas divi neatkarīgi cilvēki. Nespēju es iedomāties ģimeni, kurā sieviete nepārtraukti demonstrē, ka blakus esošais cilvēks viņai patiesībā nemaz nav tik ļoti vajadzīgs. Bet ir tikai tāda piedeva, aksesuārs, bez kura lieliski varētu iztikt. Manuprāt, laimīgas kopdzīves pamatā ir sajūta, ko otram tevi vajag, ka esi gribēts un mīlēts, nevis vienkārši dekoratīvs pielikums. Savai dzīvei jābūt, bet līdz zināmai robežai.
Tas tā, manas pārdomas par šo tēmu :)

nu es jau nesaku,ka vīrietis jāuzver kā aksesuārs,bet ja vīrietis būs dzīves jēga,tad tas viņam apniks :-D jo vīrietim vajag to adrenalīnu un cenšanos,saka,ka viņiem ir mednieku instinkts un agri vai vēlu viņam var palikt garlaicīgi..
varbūt tas ir attiecināms tieši uzmanu vīreti un uz mūsu attiecībā,jo viņš jau man izteicās,ka tas izjauca iepriekšējās,man liekas,ka viņš traks paliktu,ja es pie katra komandējuma liktu saprast,ka mana dzīve ir beigusies :-D
viņš ir no tiem.kas daudz strādā,kam patīk,ka man ir draudzenes un,kas pie manis meklē mieru,kas grib justies labi,lai ar viņu lepojas un viņam vajag to pozitīvismu no manis..

varbūt man tāds uzskats,jo visās savās attiecībās esmu sapratusi,ka vīriešiem vajag viņu neatkarību un es esmu bijusi tā,kurai to nevajag,tad tagad man lielas,ka vajag abiem.

un vēl arī tas,ka es daudz strādāju,nu vasarā ne,bet ziemā es ļoti daudz strādāju,man pat reti,kad ir brīvdienas,bet darbs ir mana sirdslieta..

Katras attiecības ir savādākas. :)
Manuprāt, kad pāris tikai satiekas, tad iespējams šis miers, atpūta, vienmēr pozitīvais noskaņojums, patstāvība un citas lietas. Bet, kad dzīvo kopā, tad vairs nav tik vienkārši. Nevaru iedomāties, ka es pati savās mājās tēlotu lielisko, neaizsniedzamo un vienmēr smaidīgo. Domāju, ka kopdzīvē šīs maskas krīt un, ja mēs tam piekrītam, tad esam gatavi otru pieņemt ar visiem trūkumiem un visu emociju gammu, kas ne vienmēr ļaus atpūsties, priecāties un dzīvot rožaini.
Pirmais attiecību modelis man bija 4 gadus. Un es ļoti labi redzu, kas ir mainījies pēdējo kopdzīves 5 mēnešu laikā.

nu nepieejamo un ledus karalieni es arī netēlošu :-D
bet zinot viņu arī mūsu kopdzīve būtu normāla,bet tāpat viņš maz būtu mājās,mums jai sanāca kādas 11 dienas kopā nodzīvot,tāpat jau man pa dienu savas lietas,un vakaros tikāmies tikai ap 9-10iem,jo es pēc darba vēl satiekos ar draudzenēm,jo bez draudzenēm nu nekādi :-)

Diemžēl daudzām sievietēm šī vajadzība pēc vīrieša un tās pārlieku aktīva izrādīšana, aiziet pārāk tālu. Tepat ir daudzi spilgti piemēri, kas bez vīrieša nevar nekur un nekad, kurām mokas sagādā vīrieša prombūtne, kuras nepārtraukti zvana, sūta sms, skrien pie vīrieša uz darbu, māca, kontrolē. Zināmās robežās tas ir ok, bet reizēm, kad palasu šeit aprakstīto, man tiešām paliek tos vīriešus žēl. Protams, mīlestība ir forša, bet katram cilvēkam vajag nedaudz dzīves ārpus tās.

Nu kā jau teicu - katras attiecības ir savādākas :)
Un vispār, mēs esam piesārņojušas diskusiju :D

Magdalēna-drīzāk jau esam dikti izpaudišās :-D
vienīgā-nu es piekrītu par to,ka tā nevar,viņiem tas apnīk :-D

Jā, man arī ir skumji, kad vīrietis ir prom. Bet ko man darīt, ja man nepatīk atnākt uz tukšu māju un iet gulēt tukšā gultā? Es esmu pieradusi, ka man kāds ir blakus, pēc garas dienas man uztaisa vakariņas un nomierina, kad man visas emocijas iet pa gaisu. Bet tagad esmu tikai es pati ar sevi. Vienu plusiņu gan sev varu pievilkt - neesmu pa šo nedēļu viņam ne reizi rakstījusi vai zvanījusi :D Ja viņš uzraksta vai piezvana, tad gan atbildu.

It kā sievietei neapniktu, ja viņai visu laiku zvanītu, rakstītu un visos iespējamos veidos izrādītu savu mīlestību un ieinteresētību. Man noteikti apniktu. :-D

Salome-piekrītu, bet nu patīk jau,ja skrien pakaļ :-D
līdz zimāmai robežai,kad tas nav slimīgi

Kurai patīk un kurai nē. :-) Acīmredzot, tāpat ir ar vīriešiem.