Vespera, Tu domā tos pēcvārdus, kur tika teikts, ka Franija vēl ilgi turpināja pastaigāties pa tām takām (vairs jau neatceros, pa ko tieši :-D ), un ka puisis (aizmirsu vārdu) nomira 25 gadu vecumā? Ja, jā, tad tas arī man patika. Man baigi patika pašas beigas, kur viņa pastaigājās pa tām takām, un skaļi runāja to dzejoli. Tas kaut kā piesaistīja.
Tā kā es neticu mīlestībai, bet gribas kaut kur to tomēr redzēt, tad liekas, ka ideāls variants ir skatīties tādas it kā senlaicīgas filmas, jo liekas tur tas viss ir patiess.
Runājot par mīlestību, "Meistarā un Margaritā" arī ir par mīlestību? Gribu sākt lasīt, bet grāmatas biezums biedē. :-D