Vai eksistē patiesa mīlestība?

135

Reģ: 09.12.2010

Vai eksistē mūžīga mīlestība?? Es šovakar par to vislaik domāju. Jo zaudēju cilvēku, kurš agrāk mani mīlēja kā neviens vēl nebija mīlējis, nēsāja uz rokām, biju ļoti laimīga. Domājām par kopīgu nākotni… Bijām kopā pusotru gadu. Nesen mūsu attiecībās iezagās pirmā nopietnā krīze. Es biju gatava cīnīties, mainīties, bet viņš nē… Vienkārši pārvilka svītru visam pāri, visiem sapņiem.. Visam. Tagad viņš vienkārši sēž onlainā draugos, izdzēsis visas mūsu koppbildes, visus dienasgrāmatas ierakstus, visu, kas bija mums kopīgs… tik viegli viņam tas nāk, kamēr es šeit sēžu un jūtos vnk sagrauta…. Tā vien gribas viņam kaut ko uzrakstīt, bet zinu, ka tā būs vienkārši bezjēdzīga pazemošanās.

.. Vai, jūsuprāt, jūtas var tā izgaist pāris nedēļu laikā? Vai eksistē patiesa mīlestība?

04.05.2011 02:26 |

life_is_life

135

Reģ: 09.12.2010

(t)

04.05.2011 02:27 |

Elīna*

3995

Reģ: 11.07.2009

Neticu patiesai mīlestībai...

04.05.2011 02:28 |

not_for_sale

1245

Reģ: 17.04.2009

Nee, neeksistē.
Ir tikai piemērotākais cilvēks no pieejamā,ar ko ir visvieglāk vest saimniecību.

04.05.2011 02:29 |

Persephon

9202

Reģ: 13.03.2011

Nevar jau teikt, ka tas ir viņam ļoti viegli, ja izdzēsis visu kopīgo, varbūt negrib ik uz soļa uzdurties uz sāpīgām atmiņām :-/

04.05.2011 02:29 |

laimiga_

866

Reģ: 05.04.2009

Es ticu, ka ar cilvēku var daudz gadus nodzīvot kopā [laulībā, civillaulībā], bet tādai "patiesai mīlestībai neticu". Un negribu ticēt.

04.05.2011 02:30 |

Gardumina

1475

Reģ: 05.01.2010

Eksistē un svēti tam ticu :-)

Tikai diemžēl dzīve ir pārāk sarežģīta un mainīga, lai "patiesa mīlestība" vienmēr būtu "mūžīga mīlestība". Dažreiz tādas lietas vienkārši notiek, bet tas jau nenozīmē, ka viņš nav tevi patiesi mīlējis...

04.05.2011 02:32 |

life_is_life

135

Reģ: 09.12.2010

Piedodiet, meitenes, par maniem šī vakara gaudu gabaliem, bet vnk es aizvien vēl nespēju noticēt tam, ka viss cauri.. vēl pirms pāris dienām ar viņa mammu kopā čalojām un pa dārzu staigājām... tik sāpīgi... :'-(

04.05.2011 02:34 |

Anggggst

6457

Reģ: 29.01.2009

Jā, ticu, pašlaik esmu kopā ar visforšāko vīrieti manā dzīvē! (l) Un es viņu patiesi mīlu! ;) Nevajag vnk būt tik šausmīgi pesimistiskām un būs ok

04.05.2011 02:34 |

rali

268

Reģ: 14.12.2010

Pilnīgi pārliecināta, ka eksistē, bet retais to piedzīvo. :)

04.05.2011 02:34 |

aie Z-O

5395

Reģ: 29.01.2009

es ar neticu, es vispār mīlestībai neticu tāpat kā Dievam, viena iemesla dēļ - vai tu to vari nodefinēt? Nevar, bet kā var ticēt kaut kam nedefinētam :)

04.05.2011 02:35 |

Marta(tā foršā)

7781

Reģ: 12.11.2010

sliecos domat, ka ne.
bet milestiba ka tada eksiste. vnk mums ir tendence visu vnm sabojat.

04.05.2011 02:41 |

Marta(tā foršā)

7781

Reģ: 12.11.2010

kapec tad izskiraties?
ka ta nopietna krize izpaudas?

04.05.2011 02:42 |

Salomē

5709

Reģ: 29.01.2009

Es ticu, jā. Esmu redzējusi piemērus, tādēļ arī ticu. Vai ir iespējama man? Tas jau ir sarežģītāk, jā, bet gan jau. :-P

04.05.2011 02:42 |

KAĶIS

5119

Reģ: 29.01.2009

Milestiba ir parak subjektiva, lai butu "reala". Viss ir musu galvas, ari ta.

04.05.2011 02:43 |

Marta(tā foršā)

7781

Reģ: 12.11.2010

slome, o tur var redzet. no malas jau viss var smuki izskatities, bet ka tur kopdzive patiesiba viss notiek...

04.05.2011 02:45 |

L.L.

425

Reģ: 10.09.2009

Nekad tādai neesmu ticējusi, un negrasos ticēt.
Vienkārši ir cilvēki, ar kuriem ir ļoti ērti un patīkami atrasties kopā. Un ja tas cilvēks aiziet, tad liekas, ka dzīve apstājusies, jo kopā taču bija tik labi, bet tā nav mīlestība. Tās bija ērtības, kuras otrs radīja, bet nu ir pagaisušas.

04.05.2011 02:46 |

1552

Reģ: 04.05.2010

Ticu.

04.05.2011 02:46 |

Late

4261

Reģ: 28.04.2011

Tas,ka Tu kādu mīli, nedod Tev tiesības uz viņu.
Bet vispār, esmu pārliecināta,ka labākais mums vēl tikai ir priekšā, nevis bija.

04.05.2011 02:47 |

agritar

1466

Reģ: 26.09.2010

Ticu patiesai mīlestībai.

04.05.2011 02:47 |

life_is_life

135

Reģ: 09.12.2010

Vienkārši atsvešinājāmies.. Man cits darba grafiks (jauns darbs), reti, kad tikāmies kaut dzīvojām kopā.. Viņš kļuva auksts pret mani. Centos glābt mūsu attiecības, bet viens nav cīnītājs, ja otrs to nevēlas. Pazemoties un lūgties arī neiešu, man tāds raksturs - labāk aiz sāpēm kaucu, nekā tagad viņam kaut ko rakstu, jo viņš klaji pauda savu nostāju, nevēlēdamies glābt mūsu attiecības. :-/

04.05.2011 02:48 |