ak, meitenes. beidzot savu sāpīti kādam jāizstāsta.
jau kopš 13 gadiem, kā noņemu brilles (vai tagad-izņemu lēcas), sāku raudāt par savu redzi. Es nevaru neraudāt, jo zinu, ka nekad nespēšu normāli redzēt...vienīgais operācija.
jau 13 gados man redze bija -4,25
tagad -5,75 (tagad man ir 17)
jūs pat nezinat, cik drausmīgi es jūtos.
es pat nezinu, kāpēc jums to saku, vienkārši vairs nevaru panest.
Kā jums, pārējām meitenēm, ar slikto redzi iet? spējat sadzīvot?